Skarbais adoptēto māsu stāsts: Una pēc 40 gadiem meklē savas pazaudētās radinieces, kuras atņemtas dzērājmammai Aijai
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Aijai Oļševskai par pārlieku lielu aizraušanos ar alkoholu tika atņemtas vecāku tiesības uz viņas piecām meitām. Meitenes jau mazotnē tika viena no otras nošķirtas, ievietotas bērnunamā un adoptētas katra savā ģimenē. Viena no māsām – Una Oļševska nolēmusi visas māsas sasaukt kopā un beidzot satikties. Trīs māsu liktenis jau ir noskaidrojies.
Jāteic, ka adoptētajām māsām vienu otru tik vienkārši neizdodas sastapt, jo, pirmkārt, viņu identitāte ir mainīta un, otrkārt, datu aizsardzības regulas dēļ valsts iestādes jeb arhīvs Unai neatklāj, kas tad viņas māsas adoptējis, kāds ir viņu jaunais vārds un kur viņas dzīvo. Jāteic, ka arī pašai Unai ar zināmām grūtībām izdevies atjaunot savu identitāti. Adopcijas rezultātā viņa ieguva jaunu vārdu - Kristīne Rabiņa. Un tikai pateicoties pirms dažiem gadiem pieņemtajam likumam, kas noteica, ka adoptētie bērni drīkst pieprasīt atpakaļ savu identitāti, viņa atguva savu īsto, „pirmo” vārdu – Una Oļševska. Viņa bija pirmais cilvēks Latvijā, kuram izdevās to atjaunot. Līdz 39 gadu vecumam viņa nodzīvoja kā Kristīne Rabiņa.
Izšķirtas bērnunamā
Kad Una uzzināja, ka viņai ir četras māsas, viņa uzsāka meklējumus. Divas māsas jau izdevies atrast, un mēneša sākumā Una plašsaziņas līdzekļos ievietoja sludinājumus, ka tiek meklēta trešā māsa. Pirms diviem gadiem Una vērsās ar lūgumu pie līdzcilvēkiem palīdzēt atrast pirms daudziem gadiem Rīgā, Kapseļu bērnunamā, nošķirto māsu Zani Oļševsku. Una dzimusi 1978. gada 2. decembrī, bet meklētā māsa Zane ir trīs gadus vecāka, dzimusi 1975. gadā. Mazotnē māsas kopā mitinājušās Kapseļu ielas bērnunamā. Viņai izdevās māsu veiksmīgi atrast. Tagad par māsu likteni top kinostāsts, kuru uzņem režisore Ieva Ozoliņa.
Mana māte - valsts
Dokumentālo filmu režisore Ieva Ozoliņa, kuras slavenākās lentes ir „Mans tēvs baņķieris” un „Dotais lielums: mana māte”, pašlaik veido savu kārtējo filmu „Mana māte – valsts”. Una, kura pašlaik dzīvo Islandē, portālam Jauns.lv teica, ka pagaidām, kamēr filma vēl nav tapusi, viņa neko sīkāk nestāstīs par savu un māsu likteni. Savukārt Ozoliņa Jauns.lv atklāja, ka jau augustā varētu būt tapis filmas „darba variants” un sākties montāža.
Filmu studijas „Fa filma” mājaslapā pausts, ka pašreiz notiek darbs pie filmas „Mana māte – valsts”. Tā vēstīs par Unu, kura „nolemj atrast savu Imantas bērnunamā pazaudēto māsu. Procesa gaitā atklājas, ka viņai ir vēl četras māsas. Caur Unas māsu meklējumiem, filma tematiski aktualizē, ierēdniecības varu un attieksmi pret indivīdu. Apņēmīgās sievietes būtiskie jautājumi saduras ar sabiedrības vienaldzību un birokrātijas pārākumu. Tomēr katrā likumā ir pelēkais caurums, kuru atrodot, ir iespējams tajā iespraukties”.
Jaunās dokumentālās filmas projektu atbalsta Nacionālais Kino centrs (NKC). Šī gada sākumā NKC piešķīris līdzekļus, lai tā piedalītos kino mesā „East Doc Market”. Savukārt filmas producente Madara Melberga jau pērnvasar vēstīja, ka starptautiskajā kinoprofesionāļu vidē topošā filma jau izpelnījusies lielu interesi, jo skar sociāli skarbu un aktuālu tēmu par indivīda attiecībām ar valsti – varu un sabiedrību.
Meklē ceturto māsu
Šobrīd Una meklē vecāko māsu Diti. Una Jauns.lv pastāstīja: „Mani mazu adoptēja. Divas māsas pērn es atradu. Tagad meklēju vēl vienu māsu. Esmu izdarījusi visu iespējamo, lai likumīgi meklētu, bet viss apstājās pie personu datu aizsardzības likuma. Tāpēc nolēmu lūgt palīdzību publiski.
Mana māsa Dite Olševska ir dzimusi 1969. gada 25. martā Rīgā. Viņa ir viena no piecām māsām un viņas bioloģisko māti sauca Aija Olševska. Divu vai trīs gadu vecumā Dite mātei tika atņemta un nokļuva bērnunamā, iespējams, Rīgā. Dites tēvs bija ēģiptietis, par ko liecina viņas tumšās acis un tumšie mati, kā arī tumšāka ādas krāsa. Zinu, ka Dite bērnībā izkrita no šūpolēm un no kritiena ieguva rētu kaut kur uz sejas. Iespējams, šī rēta ir vēl šodien. Ļoti iespējams, ka Dite bija adoptēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un viņas identitāte ir mainīta, tai skaitā arī tautība.
Ļoti ceru, ka ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību mēs, visas māsas, beidzot, būtu atkal kopā. Ja jūs atpazīstat šo sejiņu bildē, vai arī jums ir jebkāda informācija par Diti Olševsku, lūdzu, rakstiet man uz e-pastu: unaolsevska78@gmail.com vai Draugiem.lv, vai „Facebook””.
Piekto māsu vēl nemeklē
Ceturtās māsas meklējumus Una vēl nav uzsākusi. Par savu un māsu likteni viņa Jauns.lv teica: „Mēs bijām piecas māsas. Visas tika atņemtas mātei par dzeršanu un nodotas bērnunamā. Es ar māsu, kuru atradu pagājušajā gadā, biju vienā bērnunamā, bet pārejās nezinu, kuros bērnu namos bija.
Visas tikām viena no otras nošķirtas, jo katru adoptēja cita ģimene. Ir viena māsa, par kuru es vēl neesmu sagatavojusi aprakstu, jo ļoti maz ko zinu un man nav nevienas bildes, tāpēc viņu meklēšu vēlāk. Pašlaik mēģinu iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Ar to māsu, kuru atradu pagājušajā gadā, mums ir viens tēvs, bet pārejām ir citi tēvi”.
