Arvien reālākas ir Egila Levita izredzes kļūt par nākamo Latvijas prezidentu
foto: LETA
Koalīcijas vairākums varētu atbalstīt Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
Politika

Arvien reālākas ir Egila Levita izredzes kļūt par nākamo Latvijas prezidentu

Jauns.lv / LETA

Arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) šodien nolēmusi, ka atbalstīs Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, apstiprināja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Arvien reālākas ir Egila Levita izredzes kļūt par ...

AP drīzumā uzsāks konsultācijas ar koalīcijas partneriem, lai līdz 4.maijam vienotos un kopīgi izvirzītu Levitu Valsts prezidenta amatam.

Pavļuts norādīja, ka AP ir sociāli liberāla apvienība, un ka Levits ir nacionāli konservatīvs valstsvīrs. "Lai arī "Attīstībai/Par!" un Levita viedokļi virknē jautājumu atšķiras, mūs vieno izpratne par modernu un tiesisku demokrātiju, kurā valda ne tikai vairākuma griba, bet arī tiek ievērotas mazākuma tiesības un respektēta dažādība," pauda AP līdzpriekšsēdētājs.

AP norāda, ka Valsts prezidentam ir jābūt "pārpartejiskam", ka neviens iespējamais kandidāts nevarēs vienlaikus atbilst visu partiju vērtībām un mērķiem, un ka šajā jautājumā plašā koalīcijā ir nepieciešams un iespējams tikai kompromisa kandidāts.

Pavļuts stāstīja, ka partija apsvēra dažādus kandidātus, un AP ir svarīgi, lai nākamais prezidents tiktu ievēlēts caurspīdīgā procesā.

"Ar Egilu Levitu mums saskan redzējums par vienotu Eiropu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu Latviju. Par modernu demokrātiju, kura sevi spēj aizsargāt, par iekļaujošu Latvijas tautu, kura ir ceļā no kultūras nācijas uz politisku nāciju," pauda Pavļuts.

Viņš uzsvēra, ka ir viedokļi, kuri partijai un Levitam atšķiras, un tādi noteikti būs arī nākotnē. "Tomēr mēs apzināmies, ka ir nepieciešams politisks kompromiss, un daudz jautājumos mums redzējums sakrīt," teica Pavļuts.

Tāpat abām pusēm saskanot viedokļi par nepieciešamību mazināt nevienlīdzību, it īpaši, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai veselības aprūpei un izglītībai, kā arī par valsts reformām, tai skaitā administratīvi teritoriālo reformu, pašvaldību likumu un politisko partiju nostiprināšanu.

"Mēs sagaidām modernu un konstruktīvu dialogu ar Valsts prezidentu par šiem jautājumiem, kā arī par to, kā nodrošināt visu tautību latviešu iekļaušanu Latvijas politiskajā nācijā, visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, vēsturisko taisnīgumu un Eiropas un ANO cilvēktiesību principu īstenošanu," teica Pavļuts.

AP uzsver, ka politisku atbildību par lēmumiem, kas nosaka valsts attīstību, nes deputāti, ministri un partijas. Satversme nosaka, ka Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes, atgādina partijā.

"Respektējot savstarpējās uzskatu un vērtību atšķirības, "Attīstībai/Par!" augstu vērtē Egila Levita profesionālās spējas un ilggadējo darbu Latvijas valstij, un uzskata viņu par piemērotu Valsts prezidenta pienākumu pildīšanai," teikts partiju apvienības pieņemtajā lēmumā, kurā pausts, ka AP atbalstīs Levita ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidentu.

Uz jautājumu, vai var prognozēt, ka koalīcija vienosies par Levita kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam, Pavļuts atbildēja, ka AP atbalsts ir visnotaļ nozīmīgs Levita izredzēm.

"Ideoloģiski virspusēji mēs varam šķist visatšķirīgākais politiskais spēks no konservatīvajiem spēkiem, kas iepriekš pauduši atbalstu Levita atbalstam, bet, redzot viņa viedokli daudz jautājumos un saredzot dialoga iespējas, saredzams, ka Levita izredzes tikt ievēlētam pieaug," teica Pavļuts.

Jau ziņots, ka koalīcijas vairākums varētu atbalstīt Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam. Viņam kā pretendentam iepriekš atbalstu paudusi arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Jaunā konservatīvā partija.

Valdošās koalīcijas partijas cer līdz 15.aprīlim vienoties par kopīgu kandidātu Valsts prezidenta amatam, žurnālistiem sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Kariņš februārī pauda, ka politiķi vienojušies par kritērijiem, kādiem jāatbilst prezidenta amata kandidātiem, proti, ka kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju, spējīgam pārstāvēt Latviju starptautiski, labi jāizprot demokrātija, jābūt redzējumam par valsts ekonomisko attīstību un nācijas attīstību.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks vasaras sākumā.