Pedagogi piketā pie Saeimas pieprasa algu palielinājumu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā protesta akcijā piedalās pedagogi no visas Latvijas, par ko liecina arī viņu līdzpaņemtie plakāti ar pārstāvēto izglītības iestāžu vai pašvaldību nosaukumiem.

Protesta dalībniekiem līdzi ir daudz zilu balonu, uz kuriem rakstīts "750 EUR" - summa par likmi, kas saskaņā ar grafiku pedagogiem būtu jāsaņem jau šī gada 1.septembrī.

Virkne protestējošo rokās esošo plakātu vēsta par to, ka šī rīta akcija ir kā "klusums pirms vētras", tādējādi norādot uz iespējamu pedagogu streiku, ja netiks pildīts grafiks. Protesta akcijā netiek izmantoti saukļi, tās dalībnieki neizliedz dažādus aicinājumus, bet pieturās pie "klusuma stratēģijas".

Uz plakātiem rakstīts arī aicinājums deputātiem ievērot pašu pieņemtos likumus, vienlaikus uzsverot, ka valstī nedrīkst veidoties situācija, ka kādi likumi tiek pildīti, bet kādi - ne.

Protesta sākumā pie akcijas dalībniekiem bija devies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Ejot cauru pedagogu pūlim, viņš vairākkārt apstājās, lai uzrunātu un uzklausītu protestējošos izglītības darbiniekus.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās.

Valdības un Saeimas pārstāvji šodien plkst.9 Saeimā tiksies ar LIZDA, lai pārrunātu iespējamos finanšu avotus pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei vēl šogad. Saruna starp minētajiem partneriem būs kā turpinājums otrdien notikušajai valdības pārstāvju un arodbiedrības tikšanās reizei, kurā LIZDA neguva pārliecību par to, ka politiķiem ir skaidrs redzējums par to, kur ņemt grafika izpildei nepieciešamo naudu.

Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja LIZDA priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.

Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka finansējuma pieaugumu iespējams nodrošināt tikai reformu ceļā.

"Ja vēlamies pieaugumu, to var panākt vienīgi reformējot. Šo valdību sagaida vairākas reformas un viena no tām ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ļaus sakārtot arī izglītības sistēmu. Tāpēc izglītības un zinātnes ministrei būs liels izaicinājums izveidot tādu izglītības modeli, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību. Lai varētu maksāt pedagogiem atbilstošas algas, vispirms ir jāsakārto sistēma," uzsvēra premjers.

Vanaga pēc valdības sēdes atzina, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, viņi streikos.

Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.

Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.

Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."