Gerhards: pēc Brexit lauksaimniecības politika Eiropā varētu kļūt konservatīvāka

Gerhards šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, stāstot par plānoto 2019.gada budžetu, norādīja, ka valsts budžeta sadaļā ministrijai ir samazinājums, kas saistīts tostarp ar Latvijas Valsts meža dienestu ugunsapsardzības pasākumiem. Līdzekļu palielinājums ministrijas budžetā ir saistīts tostarp ar Latvijas Mežzinātnes institūtam "Silava" piešķirto finansējumu mežu pētniecībai.

Tāpat šogad paredzēts arī pedagogu darba samaksas pieaugums Latvija Lauksaimniecības universitātē, taču Lauku atbalsta dienestā plānots štata samazinājums, darba vietu skaitu samazinot par 22 vietām.

Gerhards atgādināja, ka lielākā resursu daļa nozarei iet caur struktūrfondiem un Eiropas maksājumiem. Šogad šīs naudas vairāk ir par pieciem miljoniem eiro, bet šis finansējums iet uz beigām, pauda ministrs. Viņš pastāstīja, ka šogad plānots liels modernizācijas līdzekļu konkurss, kurā varētu būt pieejami ap 40 miljoniem eiro.

Domājot par gaidāmo "Breksitu", Gerhards pauda, ka šis process samazinās kopējo naudas apjomu Eiropā, kas nozīmē, ka ievērojami samazināsies arī kopējais finansējums lauksaimniecības politikai Eiropā. Ministrs gan uzsvēra, ka Latvijai tiešmaksājumi "kā retajai" netiks samazināti. "Bet mums joprojām ir tikai 79% no vidējā Eiropā, nezinu, vai mums būtu jābūt apmierinātiem," teica Gerhards.

Gerhards tāpat norādīja, ka, Lielbritānijai izstājoties no ES, Eiropas lauksaimniecības politika varētu kļūt konservatīvāka. "Līdz šim Lielbritānija ir bijusi visai liberāla, un tās izstāšanās nozīmētu, ka lauksaimniecības politika kļūst daudz konservatīvāka, centrētāka uz atbalstu lauksaimniekiem," prognozēja ministrs.

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES varētu nākties palielināt nodarbināto skaitu Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī Augļu aizsardzības dienestā, jo būs nepieciešams veikt papildu kontroles.