Pedagogu cunftē neapmierinātība ar algu jautājumu pieņemas spēkā
Bez pamatotiem skaidrojumiem par nepietiekami iesāktajām un, iespējams, vēl nepieciešamām reformām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) varētu nepiekrist koalīcijas piedāvājumam saistībā ar pedagogu algu celšanai nepieciešamā finansējuma iekļaušanu 2019.gada budžetā.
Kā sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, arodbiedrība valdības sēdē jau iepriekš informēja, ka izglītības nozarē ir sākta virkne reformu. "Tādā gadījumā ir jāsaprot, kādu reformu ir par maz. Jāsaprot, kāds ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vērtējums bijušā izglītības ministra Kārļa Šadurska (JV) darbam, ja norāda, ka reforma nav pietiekama," teica Vanaga.
Vanaga uzsvēra, ka Latvijā ir jāpilda spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti, kas nozīmē, ka būtu jāpilda arī Izglītības likumā noteiktais un iepriekš valdībā apstiprinātais pedagogu darba samaksas grafiks.
"Kāpēc tieši no pedagogu saimes tiek paģērētas vēl plašākas reformas, lai palielinātu algas par nieka 40 eiro, bet publiskajā sektorā ir gadiem neīstenotas reformas, bet algas viņiem tiek palielinātas bez jebkādiem indikatīviem rādītājiem? Cik tas ir korekti šodien pret pedagogu? Kāpēc vienu likumu pilda, bet citu ignorē," vaicāja Vanaga.
Viņa pauda, ka pašlaik, ņemot vērā sākto reformu klāstu, kas katra ir noteiktā fāzē, nav saprotams, par kādām vēl reformām runā valdības vadītājs.
"Kāpēc valdība un Saeima pati nepilda savu mājasdarbu? LIZDA grib saprast, kādas reformas vēl tad varētu būt paredzētas, par ko ir runa, piedāvājot šo vienošanos," sacīja Vanaga.
Viņa uzsvēra, ka "pirms mums parakstīšanai tiks likta galdā kaut kāda vienošanās, mēs prasīsim nopietnus skaidrojumus". "Nebūs tā, ka mums piedāvās un mēs piekritīsim. Ja nebūs izsmeļošu skaidrojumu gan par iesāktajām, gan, iespējams, vēl kādām citām reformām, tad maz ticams, ka vienošanos parakstīsim," teica LIZDA vadītāja.
Kā pirmdien paziņoja Kariņš, koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos - budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā.
Premjers skaidroja, ka LIZDA pārstāvji ir aicināti otrdien uz Ministru kabinetu, lai varētu rast vienošanos. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka tikšanās varētu notikt otrdien plkst.15. Viņa arī sacīja, ka līdz 29.martam tiek gaidītas pašvaldību izglītības stratēģijas, uz kuru pamata varētu veidoties skolu efektivizācijas un optimizācijas procesi.
Kariņš piebilda, ka nepieciešamo reformu veikšanai jāsadarbojas valdībai, LIZDA un pašvaldībām. Viņš skaidroja, - ja budžets pildītos tā, ka būtu iespēja pārdalīt līdzekļus, tad tiktu izskatīta iespēja uz 1.septembri palielināt pedagogu algas - šādu apņemšanos varētu ierakstīt 2019.gada budžeta likumā.
Partijas "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš uzsvēra, ka koalīcija aicina arodbiedrības pārstāvjus trešdien neiet protestēt.
Kā vēstīts, Kariņš iepriekš tika norādījis, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", iepriekš skaidroja premjers.
Nemierā ar to LIZDA vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.
Tāpat ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, šo trešdien pie Saeimas notiks vismaz 2500 pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi streikam.
Lielo pilsētu asociācija pauž atbalstu LIZDA prasībām par pedagogu algu paaugstināšanu
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības par pedagogu algu palielināšanu jau šogad.
Pārstāvot Latvijas pilsētas un tajās strādājošos pedagogus, LLPA nosūtījusi atbalsta vēstuli valdībai ar aicinājumu pildīt tiesību aktos paredzētos nosacījumus par skolotāju algu palielināšanu. Tāpat asociācija atbalstīs LIZDA organizētās protesta aktivitātes.
"Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir pēdējos gados straujākā tautsaimniecības izaugsme, valdības solītais pedagogu darba samaksas pieaugums LLPA ieskatā ir pārāk zems un neatbilst panāktajam kompromisam par profesijas prestiža celšanu un nodrošinot atbilstošu atlīdzību par skolotāju ieguldīto darbu. Asociācijas biedri uzskata, ka pedagogu darba samaksai jāpieaug proporcionāli ekonomikas attīstībai, līdzīgi kā tas notiek citās intelektuālās profesijās," pauž Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Saskaņā ar LLPA apkopotajiem datiem, lielākajās Latvijas pilsētās ir vērojams liels pedagogu deficīts. Patlaban trūkstot vairāku simtu pirmsskolas un vispārējas izglītības pedagogu - gan to, kuri pasniedz eksaktās zinības, gan arī humanitāro mācību priekšmetu skolotāju. "Jau šobrīd pilsētās nodarbinātie pedagogi strādā ar lielu pārslodzi, bet tuvāko gadu laikā deficīts kļūs vēl asāks, jo daudzi skolotāji ir pirmspensijas vecumā. Darba samaksas pieaugums mazinātu pedagogu deficīta problēmu," uzskata LLPA.
LLPA prezidents Andris Rāviņš (LZS) uzskata, ka pedagogu algu pieaugumam jābūt līdzvērtīgam darba samaksas pieaugumam tautsaimniecībā. Proti, patlaban plānotajam pedagogu algas palielinājumam būtu jābūt būtiski lielākam. "Tāpat jānorāda, ka svarīgi ir paredzēt pedagogu darba samaksas celšanas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, jo atalgojums ir jāpalielina arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Taču pēc valsts budžeta apstiprināšanas 2019.gadam pašvaldību budžetos naudas ir kļuvis mazāk," pauž Rāviņš.
Valdībai adresētajā vēstulē LLPA aicina ievērot spēkā esošos normatīvos aktus un nodrošināt pedagogiem cieņpilnu un konkurētspējīgu atalgojumu, kas atbilst veiktajam darbam un atbildībai.
