Iedalīs 3 kategorijās: ko paredz jaunais patvertņu būvnormatīvs?
Valdība 22. jūlijā apstiprinājusi jaunu būvnormatīvu “Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25”, kas nosaka tehniskās prasības civilās aizsardzības patvertnēm. Normatīvs paredz pienākumu noteiktās jaunbūvēs izbūvēt patvertnes, iedalot tās trīs kategorijās atkarībā no aizsardzības līmeņa un ēku veida.
Atbilstoši grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu normatīvo aktu - "Patvertņu būvnormatīvu LBN 210-25", kuru otrdien, 22.jūlijā, pieņēma valdībā.
Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā stājās spēkā šā gada 3.jūlijā, un tajos ietvertas prasības patvertnēm, tās sadalot trīs kategorijās. Ņemot vērā, ka līdz šim patvertnes Latvijas normatīvajos aktos netika regulētas, jauns normatīvais ietvars bija jāparedz arī attiecībā uz to būvniecību.
"Šis būvnormatīvs ir nozīmīgs solis valsts iekšējās drošības stiprināšanā. Mēs esam radījuši skaidru un praktiski pielietojamu regulējumu, kas ļaus nākotnē būvēt ēkas ar reālu aizsardzības potenciālu krīzes situācijās. Tas ir ieguldījums mūsu cilvēku drošībā un sabiedrības noturībā," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Patvertnes ir iedalāmas III kategorijās, un jaunais būvnormatīvs paredz to būvniecību:
• I kategorija - patvertnes aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, kā arī šķembām. Šādas patvertnes izbūvē, veicot tādu jaunu A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību, kuros ikdienā paredzēts pastāvīgi uzturēties personālam;
• II kategorija - patvertnes aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un šķembām. Izbūvē jaunās daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, pirmsskolas izglītības iestādēs, pamatizglītības iestādēs, vidējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs, augstskolās, stacionārās ārstniecības iestādēs, citās publiskās ēkās, kuru kopējā platība ir vismaz 2500 kvadrātmetru;
• III kategorija - patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot būves vai to daļas, un mazina ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām. Tās var būt telpas pagrabā un citur, kas pielāgotas atbilstoši Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām šajā jomā Uz šīm patvertnēm jaunais būvnormatīvs neattiecas.
Jaunais būvnormatīvs nosaka minimālās tehniskās prasības patvertņu projektēšanai. Būvnormatīvā šīs prasības tiek grupētas atkarībā no sasniedzamā mērķa. Tiek noteiktas vispārīgās prasības (minimālā platība, griestu augstums, durvju platums, avārijas izeja, gaisa apmaiņa, ūdens ņemšanas vieta u.tml.), prasības aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un šķembām (papildu prasības slodžu, spiediena un trieciena izturībai ārējām norobežojošām konstrukcijām, izejas pārsegumiem, durvīm un durvju ailu konstrukcijām utml.) un prasības aizsardzībai no ķīmiskajām kaujas vielām, jonizējošā starojuma un radioaktīvajiem putekļiem (piemēram, jābūt ierīkotai pirmās palīdzības telpai, ieejas slūžu telpai utml.)
Prasība būvēt patvertnes attieksies tikai uz likumā norādīto jaunu ēku būvniecību, un tā stāsies spēkā 01.01.2027. Attiecībā uz būvniecības iecerēm, kas iesniegtas būvvaldē līdz 31.12.2026. nebūs jābūvē patvertnes. Taču normatīvais regulējums neliedz brīvprātīgi jau šobrīd izbūvēt patvertni saskaņā ar būvnormatīva prasībām.
Tā kā jaunais būvnormatīvs nosaka minimālās tehniskās prasības patvertnēm un radīs nepieciešamību būvniecības iecerēs paredzēt jaunus risinājumus, tas radīs papildu izmaksas. Piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par 10%. Pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem regulējuma izmaiņas neradīs papildu izmaksas.
Būvnormatīvs izstrādāts, balstoties uz Somijas pieredzi, ciešā sadarbībā ar Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Latvijas Būvinženieru savienību un Nekustāmā īpašuma attīstītāju aliansi.
