No vasaras enerģijas dzērienus aizliegs pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem
No šā gada 1.jūnija būs aizliegts pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likums.
Enerģijas dzērienu aprites likums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.
Deputāti kā likuma mērķi noteikuši aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu. Enerģijas dzērieni likumā definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kuri paredzēti lietošanai bez pārveides, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 miligramus uz litru un kuri satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.
Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2015.gada atzinumu Eiropas Savienības valstīs pēdējā gada laikā enerģijas dzērienus visvairāk savā uzturā iekļāvuši bērni vecumā no 10 līdz 18 gadiem, no tiem 41% šos dzērienus lietojis saistībā ar fiziskajām aktivitātēm vai nereti kopā ar alkoholu, informēja Saeimas Preses dienestā. Šo dzērienu neatņemama sastāvdaļa ir kofeīns, kurš, uzņemts palielinātā devā vienā reizē, jauniešiem izraisa uzvedības izmaiņas. Veselības ministrija ir arī saņēmusi vecāku sūdzības par enerģijas dzērienu uzbāzīgu izplatīšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam, iepriekš par likumu atbildīgās Saeimas komisijas sēdē pauda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.
Enerģijas dzērieni mazumtirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli identificējami. Vienlaikus tirdzniecības vietās jāizvieto norāde, kas vēsta par augsto kofeīna saturu dzērienā un informē, ka tas nav ieteicams bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
Likums arī nosaka enerģijas dzērienu reklāmā iekļaujamo informāciju, proti, brīdinājumu par šādu dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi, kā arī šādas informācijas vizuālo izvietojumu un reklāmas ierobežojumus. Enerģijas dzērienus būs aizliegts reklamēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos un presē, kuras mērķauditorija ir jaunāka par 18 gadiem. Tāpat enerģijas dzērienu reklāmā būs aizliegts radīt iespaidu, ka tos lieto, piedaloties sporta sacensībās, veicot individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās veselības saglabāšanai vai uzlabošanai, vai slāpju remdēšanai, kā arī kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.
Kā ziņots, asociācijas "Enerģijas dzērieni Eiropā" ģenerālsekretārs Andreass Kadi iepriekš norādīja, ka likumprojekts nākotnē var raisīt lielas problēmas, jo pieņemšanas gadījumā var tikt apstrīdēts Eiropas Kopienu Tiesā un izvērtīsies tiesvedībā pret Latvijas valsti. Ražotāji vēstulē par likumprojektu atbildīgajai Saeimas komisijai vērš uzmanību gan uz to, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nesniedz kādu zinātnisku attaisnojumu, kāpēc pret enerģijas dzērieniem būtu jāizturas citādāk nekā pret tēju, kafiju vai šokolādi, gan uz Latvijas Ārstu biedrības secinājumiem par to, ka kopējais kofeīna patēriņš Latvijā ir mazs.
