foto: AFP/Scanpix
Tūristi no Latvijas iestrēgst Āfrikā un par mājupceļu samaksā divreiz
6. martā streika dēļ Kenijas galvaspilsētas Nairobi lidostā iestrēga simtiem ceļotāju. Tomēr problēmas turpinājās arī nākamajās dienās, kad streiks bija beidzies.
2019. gada 18. marts, 06:25

Tūristi no Latvijas iestrēgst Āfrikā un par mājupceļu samaksā divreiz

Edvīns Rakickis

Kas Jauns Avīze

Latviešu tūristu grupas piedzīvotais rāda, ka sapņu ceļojums var tikt izbojāts arī pašā pēdējā brīdī – lidostā, no kuras paredzēts doties mājupceļā. Mūsu tautiešu pieredze liecina, ka, dodoties ceļojumā, jānodrošinās ar naudas rezervi, lai tiktu mājās.

Kenijas iekšējo lidojumu aviokompānijas "Fly 540" dēļ 18 ceļotāji nokavēja reisu atpakaļ uz Eiropu. No lidsabiedrības pretimnākšanas nebija – lai nokļūtu mājās, tūristi bija spiesti maksāt pat 1100 eiro par jaunu biļeti, atklāj grupas neformālais līderis Oskars.

Nokavē par divām stundām

7. martā grupa ieradās Mombasas starptautiskajā lidostā ar labu laika rezervi – trīs stundas pirms izlidošanas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi, no kurienes bija plānots lidojums uz Eiropu. “Tobrīd nekas neliecināja par iespējamām problēmām. Pirmās pazīmes, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā, ievērojām, mēģinot reģistrēt bagāžu, kas uzreiz neizdevās. Lidostas personāls mums piekodināja, lai neejam projām, esot zināmas problēmas,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Oskars.

Līdz nākamajai būtiskajai informācijai nācies gaidīt divas stundas – tad tūristi uzzinājuši, ka lidmašīna ir ceļā uz lidostu, brīdī, kad līdz pulksten 20.40 paredzētajam lidojumam bija palikusi stunda. “Sapratām, ka laikus tikt uz Nairobi un paspēt uz nākamo reisu vienkārši nebūs iespējams,” teic Oskars. Lai paspētu, Nairobi bija jāielido 21.30, taču lidmašīna galvaspilsētā nolaidās 23.50 ar vairāk nekā divu stundu nokavēšanos.

Aviokompānija noklusē problēmas

Cenšoties risināt situāciju, Oskars runājis gan ar aviokompānijas "Fly 540" pārstāvjiem, gan ar lidostas vietējā tūrisma biznesa "Sunset Safari Kenya" pārstāvjiem, taču bez īpašiem rezultātiem: “Mums skaidroja, ka reiss kavējies streiku dēļ, kuri notikuši Kenijas lidostās. Streiki tiešām bija, taču tie oficiāli beidzās dienu pirms mūsu reisa. Arī lidostā it nekas neliecināja, ka konkrētajā dienā būtu traucētas kādas no tās funkcijām. Uzskatu, ka aviokompānija rīkojās negodīgi un maksimāli ilgi neatklāja mums reālo situāciju, lai mēs pirms laika neceltu traci un beigās samierinātos ar ļoti nokavētu lidojumu.”
"Sunset Safari Kenya", kam, pēc Oskara domām, būtu jāuzņemas atbildība par tūristu neinformēšanu par iespējamu aizkavēšanos, atbildējuši, ka tobrīd nekas neesot liecinājis, ka varētu būt problēmas. Piebilsts arī, ka pirms konkrētā reisa bijuši daudzi citi, kas izlidojuši laikus.

Jaunas biļetes pat virs 1000 eiro

Kompensācija un piedāvājumi bez papildu tēriņiem risināt situāciju nav bijuši. Beigu beigās Kenijā iestrēgušie katrs meklēja citus reisus un maksāja par jaunām biļetēm no 807 līdz 1100 eiro. Salīdzinājumam – nokavētais reiss uz Eiropu izmaksāja 590 eiro. Lidsabiedrība sarūpēja vienīgi viesnīcu, kur pārlaist nakti un daļu dienas pirms lidojumiem, un transportu no lidostas un atpakaļ. Oskars, kā kapteinim pieklājas, atgriezās viens no pēdējiem – kopā ar vēl diviem ceļabiedriem 9. marta vakarā izlidoja no Nairobi uz Frankfurti, no turienes uz Rīgu un mājās bija 10. martā. “Lidoju no Frankfurtes kopā ar nule zeltu guvušajiem Dukuriem un ekspremjeru Kalvīti,” pasmaida Oskars.
Citi lidoja kā nu kurš, piemēram, ar "Qatar Airways", ceļā nolaižoties Dohā, vai "Ethiopian Airlines" – to pašu, kuras lidmašīnas katastrofa satrieca 10. marta rītā, paceļoties no Adisabebas. Laineris devās uz Nairobi...

Apdrošinātājs izskatīs pretenzijas

Atgriežoties mājās, ceļotāji vērsušies pie saviem apdrošinātājiem. Ja neveiksies, grupa plāno izskatīt iespējas uzrunāt juristus. Oskars ir pārliecināts, ka "Fly 540" arguments par streiku kā iemeslu kavējumam ir nepamatots, ņemot vērā, ka oficiāli tas beidzies dienu iepriekš.

Trīspadsmit no 18 tūristiem bija nopirkuši ceļojuma apdrošināšanu "Gjensidige Latvija". Kompānijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Deniškāne  skaidro – ja polisē iekļauts risks Lidojuma aizkavēšanās/atcelšana, tad pie noteiktiem iemesliem tiek atlīdzināti izdevumi par ēdināšanu, viesnīcu, transportu no lidostas uz viesnīcu atpakaļ saskaņā ar polises nosacījumiem un limitiem.

Ja polisē iekļauts risks Nokavēts tranzīts, atbilstoši limitam atlīdzina biļetes maiņu vai jaunu biļeti ekonomiskajā klasē, arī viesnīcas izdevumus. Tomēr līdzīgi pārējiem apdrošinātājiem arī "Gjensidige" neatlīdzina izdevumus, ja lidojums aizkavēts vai atcelts streika dēļ. “Ja informācija par streiku ir oficiāli paziņota no aviopārvadātāju puses, mums nav pamata to apšaubīt. Taču, ja klientam ir iespējams uzrādīt apdrošinātājam oficiālu lidostas paziņojumu vai attiecīgās valsts varas iestāžu apstiprinātu dokumentu, kas nesaskan ar aviosabiedrības sniegto informāciju un var apstiprināt, ka streiks nav bijis lidojuma kavēšanās iemesls, tad "Gjensidige" to noteikti izskatīs,” sola Deniškāne.

Ārlietu resora padomi nelīdz

Situācija, kad par ceļu mājup jāmaksā divreiz, turklāt daudz dārgāk, ir neapskaužama. Turklāt teorētiski pastāv iespēja, ka ceļotājam vairs nav naudas jaunai biļetei. Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments iesaka šādos gadījumos iespējami ātrāk vērsties lidsabiedrībā un pie sava apdrošinātāja. “Ja ceļojums plānots tūrisma operatora organizētā grupā, tad šādus starpgadījumus parasti risina operators vai tā pārstāvis, kas pavada ceļotājus,” informē konsulārās palīdzības nodaļas pārstāve Diāna Eglīte. Tādus pašus padomus saņēma arī Oskars, izmisušo tautiešu vārdā zvanot no Nairobi uz konsulārā dienesta palīdzības tālruni, un nekādas jēgas no tā nebija.

Var aizdot naudu, bet teorētiski

Teorētiski ārzemēs ar tukšu kabatu iestrēgušajiem naudu krīzes situācijā var aizdod valsts, taču Ārlietu ministrijā norāda, ka šādu risinājumu izskata tikai gadījumos, kad visas citas iespējas ir izsmeltas. Situācija, kad lidostā atcelta reisa dēļ uzreiz nav pieejama nauda jaunām biļetēm, neesot šāds gadījums. Naudas aizdošanu stingri regulē Ministru kabineta noteikumi.
Ja konkrētajā valstī nav Latvijas pārstāvniecības, iespējams vērsties jebkuras citas Eiropas Savienības valsts vēstniecībā. Tomēr Eglīte bilst, ka vispareizāk būtu sazvanīties ar Konsulāro departamentu...