Baiba Rozentāle: palīdzība jāsaņem ikvienam bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušam iedzīvotājam
Rīgā palīdzība jāsaņem ikvienam iedzīvotājam, kurš dažādu apstākļu dēļ nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, neskatoties ne uz viņa sociālo stāvokli, ne uz reibuma pakāpi, uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, prof. Baiba Rozentāle.
Pašvaldības darba sanāksmē šonedēļ tikās Rīgas domes komiteju vadība, Labklājības departamenta un Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvji, lai apspriestu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu deleģēt atskurbšanas pakalpojuma sniegšanu pašvaldībām.
Pēc Labklājības departamenta sniegtās informācijas, patlaban galvaspilsētā iereibušām personām ir iespēja atžirgt biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” naktspatversmē, Gaiziņa ielā 7, un šī ir vienīgā iestāde Rīgā, kurā tiek uzņemtas personas alkohola reibumā. Klientiem tiek nodrošināta guļvieta (matrači), viena ēdienreize, sociālā darbinieka konsultācijas, kā arī viss nepieciešamais personīgai higiēnai. Naktspatversmē strādā medicīnas darbinieks un uzraugs, tiek nodrošināta klienta veselības stāvokļa novērtēšana un drošība.
Valsts apmaksā pašvaldībai izlietoto finansējumu par katru iereibušu personu, kuru uz patversmi nogādā policija (līdz 30 cilvēkiem dienā). Pērn šajā patversmē uzturējušās kopā 3539 personas, no kurām vairāk par pusi atradās reibuma stāvoklī. Patversmes dati liecina, ka 2018. gada periodā 52% patversmes klientu tajā uzturējušies vienu reizi, savukārt 16% ir pastāvīgie apmeklētāji, kuri patversmes pakalpojumu saņēma vairāk par desmit dienām gada laikā.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais atzīmēja, ka vairāk nekā 20 gadu laikā atskurbtuvju pakalpojumu sniegšana joprojām nav juridiski atrisināta, būšana reibumā nav pārkāpums un ar varu ievietot iereibušas personas kādā telpā atskurbšanai nav iespējams.
Savukārt B. Rozentāle norādīja, ka medicīniskas pārbaudes jāveic ikvienam bezpalīdzīgā stāvoklī esošam iedzīvotājam, jo pēc izskata vien nevar pateikt, vai cilvēks nav guvis traumu un vai nav kāda nopietna saslimšana, kuras gadījumā nekavējoši jāsniedz palīdzība. “Patlaban gan ir jautājums, ko darīt ar personām, kuras slimnīcā pēc pārbaudes atzītas par veselām un kurām tikai nepieciešams izgulēt reibumu. Uzņemšanas nodaļās rindā gaida daudz cilvēku, trūkst vietu, gultas nepieciešamas nopietniem pacientiem,” skaidroja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja.
Sanāksmes dalībnieki atzina, ka atskurbtuvju pakalpojumus nevajadzētu deleģēt pašvaldībām un būtu nepieciešams beidzot šim jautājumam izstrādāt nopietnu tiesisku regulējumu, ņemot vērā arī pašvaldību viedokļus.
