Laulātā nāve esot atvieglojums: advokāte ciniski pie vietas noliek Ansi, kura sievu un meitu nobrauca trolejbuss

Advokāte, kura tiesā aizstāvēja "Gjensidge", kurā apdrošinājusies "Rīgas satiksme", tiesā ciniski teica: „Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Mēdz būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu. Tiesa nemēģināja noskaidrot, kādas attiecības ir bijušas prasītāja ģimenē, kā tieši prasītājs pārdzīvo notikušo un kas varētu ļaut viņam pārdzīvojumu aizmirst. Interviju sniegšana žurnālistiem, demonstrējot vēlmi saņemt vairāk naudas no apdrošinātāja, nevis no personas, kas ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, patiesi cietušiem cilvēkiem nav raksturīga”.

Tiesa: Alfejevas izteicieni atzīstami par ētikai neatbilstošiem

Tādējādi Alfejeva centās pārliecināt Augstāko tiesu, ka tai jāatceļ 2016. gadā Rīgas apgabaltiesas pieņemtais lēmums par 100 000 eiro kompensācijas izmaksāšanu Priedem, jo viņš varētu nebūt patiesi tik ļoti cietis, lai saņemtu tik milzīgu naudu, ko pierādot viņa neraksturīgā interviju sniegšana žurnālistiem.

Advokātes izteikumus pašlaik izvērtē Zvērinātu advokātu padome, kas viņai varētu izteikt disciplinārsodu. Savukārt tiesa savā spriedumā jau norādījusi uz advokātes neadekvātiem izteikumiem: „Senāts kā nepamatotu noraida atbildētāja pārstāves zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas kasācijas sūdzībā norādītos argumentus, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi nav pašsaprotami (..). Pirmkārt, neviena tiesību norma nenoteic tiesai pienākumu noskaidrot tādus apstākļus, uz kuru esamību lietas dalībnieks nav atsaucies un par kuriem lietā nav iesniegti pierādījumi. Gluži pretēji, ja atbildētāja uzskatīja, ka pastāvēja apstākļi, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, tad tie bija jāpierāda. Kasācijas sūdzībā norādītie zvērinātas advokātes subjektīvie pārspriedumi par hipotētiski iespējamiem dzīves gadījumiem, kad prasītājs jūt atvieglojumu sakarā ar laulātā nāvi, katrā ziņā nav pietiekami, lai tiem būtu iespaids uz nosakāmās atlīdzības lielumu izskatāmajā strīdā. Otrkārt, šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem”.

Augstākās tiesas Senāts gan nosprieda izmaksājamo kompensāciju samazināt līdz 60 000 eiro: „Senātam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas secinājumu, ka (cietusī persona) ir pārdzīvojis lielu traģēdiju, vienā negadījumā zaudējot ģimeni – sievu un bērnu. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem. (..) Minētais dod pietiekamu pamatu konstatējumam , ka apelācijas instances tiesa būtiski pārkāpusi Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasības, kā arī nepareizi piemērojusi Civillikuma 5. panta noteikumus. Līdz ar to pārsūdzēto spriedumu daļā par piedzītās atlīdzības apmēru nevar atzīt par tiesisku”.

Vērtē kolēģu goda tiesa

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska Jauns.lv informēja, ka „padome veic zvērinātas advokātes Alfejevas rīcības pārbaudi. Padomes sēdē pieņemts lēmums par papildus informācijas pieprasīšanu.”

Sākotnēji tika plānots, ka lietas tālākā izskatīšanā padomē notiks šī gada 20.martā, tomēr tā tika nenotika pēc būtības. Padome nolēma tālāku lietas izskatīšanu nodot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijai.

Zvērinātu advokātu padome izskata advokātu ētikas pārkāpumus un par tiem piemēro sodus. Bargākais sods var būt atskaitīšanas no advokatūras, ja viņš veicis tīšu likuma pārkāpumu vai rupju ētikas normu pārkāpumu. Maigākie sodi ir piezīme un rājiens. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs Lauris Liepa norādījis: „Ja pārkāpums izskanējis plašāk, par to diskutēts sabiedrībā, tad jau tas būs rājiens vai smagāks sods”.

Advokāte izpētījusi klīnisko psiholoģiju

Pati Alfejeva garākās diskusijās par šo gadījumu ar žurnālu "Likums un Taisnība" nevēlējās iesaistīties vien norādot, ka par to nevajagot rakstīt un jāsagaidot advokātu padomes lēmums. Šādu lēmumu padome parasti pieņem trīs mēnešu laikā pēc pārkāpuma izskatīšanas. Tāpat Alfejeva noliedza, ka konkrētajā gadījumā būtu vērsusies pret Priedi, viņa tikai izklāstījusi klīniskās psiholoģijas pētījumu saturu:

„Es visu šo ļoti vienkārši nokomentēšu - ir ļoti daudz darbu klīniskajā psiholoģijā, kur tā rakstīts, ka tas ir tieši tā. Par to, ka to nesaprata, man jāuzņemas kaut kāda daļa atbildības. Tas nebija par konkrēto cietušo, tas bija citā kontekstā izteikts. Būtībā tas ir balstīts uz klīnisko situāciju, ka mēdz būt šādi gadījumu. Bet man liekas, par to vispār nav vērts rakstīt. Līdz galam Latvijā nav sakārtots jautājums par ētiku tiesas izpratnē, bet nav par vēlu to sakārtot. Zinātnē ir attiecīgi pētījumi. Tur kaut kas ir pārprasts. Gribēju rosināt izvērtēt visus kritērijus. Varbūt tas bija pārpratums”.

* * *

Jāatgādina, ka 2014. gada maijā uz gājēju pārejas Aleksandra Čaka ielā Rīgas satiksmes trolejbuss sabrauca 32 gadus veco Lindu un viņas četrus gadus veco meitu, kuras gāja pāri ielai pie zaļā luksofora signāla. Ansis Priede iesākumā kā morālo kompensāciju par sabraukto sievu un meitu pieprasīja piecus miljonus eiro, kurus viņam neizdevās piedzīt. Pēc Augstākas tiesas sprieduma, kurš nav pārsūdzams, viņam nu pienākas 60 000 eiro liela kompensācija no apdrošināšanas kompānijas "Gjensidge", kurā savu atbildību bija apdrošinājusi "Rīgas satiksme". Vainīgā trolejbusa vadītāja 2016. gadā tika notiesāta ar piecu gadu ilgu cietumsodu.