Pētījums: cilvēka radītais piesārņojums Baltijas jūrā ietekmē tās bioloģisko daudzveidību
Jaunākajā Baltijas vides stāvokļa novērtējumā secināts, ka atkritumu, cita veida piesārņojuma un klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav labs, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Kategorijas, kurās konstatēts labs jūras vides stāvoklis, attiecināmas uz ūdensputniem un zivīm. Pētnieki secinājuši, ka ūdensputnu skaits ziemošanas sezonā un ligzdošanas sezonā Latvijā būtiski nesamazinās. Tāpat konstatēts, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos dzīvojošās reņģes un asari ir drošas lietošanai uzturā, jo pilnībā atbilst pārtikas drošuma prasībām - to organismos netiek pārsniegti dzīvsudraba un kadmija klātesamības rādītāji.
Atsevišķu sugu stāvoklis ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem. Piemēram, pelēko roņu skaits un izplatība vidē ir vērtējama kā laba, bet sugas ekoloģiskais stāvoklis kopumā nav labs, jo pelēko roņu nobarotība un reproduktīvais stāvoklis neatbilst laba stāvokļa kritērijam. Savukārt pogaino roņu populācijas izplatība, piemēram, Rīgas līcī, vērtējama kā slikta - klimata pārmaiņu rezultātā ir nepietiekams ledus segas biezums, kas ietekmē pogainā roņa vairošanos un izplatību.
Jūras un Rīgas līča ūdens kvalitāte pētījuma novērtēta kā laba, lai tajā peldētos, tomēr tā bioloģiskās daudzveidības stāvoklis ir vērtējams negatīvi, ko pamatā ietekmē saimnieciskā darbība. Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, Rīgas līča austrumu un rietumu piekrastē, kā arī līča atklātajos ūdeņos un jo īpaši pārejas ūdeņos konstatēti paaugstināta fitoplanktona biomasas koncentrācija. Šīs biomasas savairošanās rezultātā rezultātā samazinās arī ūdens caurredzamība.
Jūras un līča ūdens bagātināšanu ar barības vielām jeb eitrofikāciju galvenokārt veicina lauksaimniecības sektors, kā arī nepilnīgi attīrītu notekūdeņu izplatīšanās. Novērtējumā norādīts, ka atkritumu skaits piekrastē vērtējams kā pārāk liels. Procentuāli vislielāko piesārņojumu pludmalē radījuši plastmasas izstrādājumi (51%), papīra/ kartona izstrādājumi (12%), metāla izstrādājumi (10%), kā arī stikla/ keramikas izstrādājumi (9%).
Pētījumā arī uzsvērts, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek lēni, tādēļ, īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, var paiet pat 50 gadi līdz tiks sasniegts vēlamais jūras vides stāvoklis. Pēc VARAM aprēķiniem, lai uzlabotu Latvijas jūras ūdeņu kvalitāti, būtu neieciešams šim mērķim ik gadu atvēlēt vismaz 6,4 miljonus eiro.
Jūras vides stāvokļa novērtējumu izstrādāja Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi veica SIA "Aktiivs". Novērtējuma izstrādē izmantoti dati un to produkti, kas iegūti VARAM īstenotā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētā projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" laikā īstenotajos pētījumos.
