Rinkēvičs ANO padomē bažījas par žurnālistu vārda brīvību
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmē paudis bažas par pieaugošajiem draudiem žurnālistikai un vārda brīvībai.
Uzrunā padomei ārlietu ministrs nosodījis valstis, kas liedz neierobežotu pieeju ANO augstās cilvēktiesību komisāres birojam kontrolēt starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu. "ANO Cilvēktiesību padomē vairākkārt skanējuši trauksmes zvani par vairāku valstu atteikšanos piešķirt pilnvērtīgu un neierobežotu pieeju birojam novērot starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu. Tomēr biroja dokumentētie fakti, veicot attālinātu novērošanu, skaidri apliecina cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krimā, Abhāzijā un Dienvidosetijā," uzsvēris Rinkēvičs.
Ministrs norādījis, ka padomei jābūt spējīgai nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus līdzko tie notiek, un aicināja tos, kuri kontrolē Krimas, Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionus, sniegt ANO augstās komisāres birojam un citiem starptautiskajiem cilvēktiesību mehānismiem netraucētu pieeju šīm teritorijām cilvēktiesību stāvokļa novērtēšanai. Vienlaikus Rinkēvičs apstiprināja, ka Latvija turpinās atbalstīt pilsonisko sabiedrību un tās lomu cilvēktiesību aizstāvībā un veicināšanā.
Gan ANO Cilvēktiesību padomē, gan sarunā ar ANO augsto cilvēktiesību komisāri Mišeli Bašelē ministrs arī paudis bažas par pieaugošajiem draudiem žurnālistikai un vārda brīvībai kopumā. "Aizvien biežāk žurnālisti saskaras ar vajāšanu un draudiem dzīvībai. To apliecina skumjā statistika par 2018.gadu, kurā dzīvību zaudēja 54 žurnālisti. Latvija stingri nosoda jebkuru žurnālistu brīvības ierobežošanu, it īpaši vardarbību pret tiem," norādījis ministrs.
Vienlaikus viņš nosodījis pagājušā gadā Turcijā pastrādāto žurnālista Džamāla Hāšukdžī slepkavību, uzsverot, ka tiesas procesam jābūt caurspīdīgam un vainīgie jāsauc pie atbildības.
