Vai jūsu telefons jūs noklausās un mēģina manipulēt? Kiberdrošības eksperti to nesauc par paranoju

Arī vietnē “Twitter.com” atrodami neskaitāmi pašmāju stāsti par to, kā viedtālruņi izbrīnījuši to īpašniekus, liekot noprast, ka ierīces mikrofons jūs uzmanīgi klausās arī tad, kad neesat kādam piezvanījis, vai tiešā veidā izsaucis “Apple” ražotajā “iPhone” iestrādāto “Siri” balss asistenti.

Tālruņiem ar "Android" operētājsistēmu šādas funkcijas, piemēram, piedāvā "Google" izveidotais balss asistens, kuru "pamodināt" iespējams ar vārdiem "Ok Google".

Tipisks stāsts par viedierīču spēju noklausīties blakus esošo cilvēku sarunas risinās aptuveni šādi: sarunā ar kādu citu tiek pieminēts kāda produkta vai pakalpojuma veids, vai arī konkrēts ražotājs, savukārt pēcāk, pārlūkojot internetu ar konkrēto ierīci, jums tiek demonstrētas reklāmas un saturs, kas, šķiet, palīdz uzzināt vairāk par mutiski apspriesto tematiku.

Pieredzi vēl biedējošāku nereti padara tas, ka ierīces īpašnieks līdz šim nav to izmantojis, lai internetā uzmeklētu informāciju par konkrēto tēmu.

Atsevišķi lietotāji gan norāda, ka diez vai Latvijā lietotie viedtelefoni roku rokā ar populāro sociālo tīklu aplikācijām un to funkcijām spēj izprast latviešu valodu un pateiktā kontekstu.

Tikmēr daži norāda, ka šādas sakritības ir pamanījuši, taču tikai saistībā ar atslēgvārdiem, kuri ir bijuši angļu valodā. Kā risinājums tiek piedāvāts neļaut aplikācijām, piemēram, "Facebook" izmantot telefona mikrofonu:

Lai arī daudzi šādus incidentus drīzāk atstāsta kā anekdotes par neticamām sakritībām, speciālisti teic, ka taisnība varētu būt tiem, kurus patiesi izbiedējuši šādi momenti un kuri bažījas, ka viņu saziņas rīks, iespējams, dzird daudz vairāk, kā būtu vēlams.

“Vai ļausiet aplikācijai izmantot ierīces mikrofonu?”

Kiberdrošības kompānijas “Asterisk” vecākais drošības konsultants Dr. Pīters Hanajs portālam Vice.com paudis, ka mūsdienu viedierīču funkcijas bez šaubām atļauj tām uztvert un attiecīgi interpretēt ārējus skaņas avotus, taču iemesls tam, visticamāk, nebūt neesot izteikti kaitniecisks.

Speciālists gan komentē situāciju pamatā angliski runājošajā ASV, taču viedtālruņu tehnoloģijas pēc būtības paredz iespēju bez īpaša brīdinājuma pievērst uzmanību blakus esošiem skaņas avotiem, tostarp sarunām no malas.

Lai viedtālrunis spētu uztvert skaņas (tostarp runu) no ārējiem avotiem, ir nepieciešams dot specifiskus skaņas signālus. Populārajam “iPhone” un tā sieviešu kārtas balss asistentei “Siri” šis signāls, kā zināms, būtu “Hei Siri”.

Bez šiem signāliem ieraksts nenotiekot. Tā vietā konkrētajam viedtālrunim pieslēgtais sakaru pakalpojumu sniedzējs vien saņemot vispārīgu informāciju par lietotāja paradumiem.

Būtiski gan ir tas, gadījumos, kad runa ir par tādām mobilajām lietotnēm kā ”Facebook”, kuri, cita starpā, ir atkārtoti turēti aizdomās saistībā ar iespējamu šaubīgu izrīkošanos ar lietotāju privātajiem datiem, nevienam nav ne mazākās nojausmas, kādi varētu būt ieraksta sākšanai nepieciešamie audio signāli. Turklāt šajā gadījumā to varētu būt vairāki tūkstoši.

“Laiku pa laikam tādas aplikācijas kā “Facebook” tik tiešām izmanto jūsu sniegto atļauju lietot ierīces mikrofonu, taču šobrīd nav zināms, ar kādu signālu palīdzību tas tiek iniciēts,” portālam Vice.com skaidro kiberdrošības eksperts, piebilstot, ka, lai arī nav šaubu par šādas tehnoloģijas eksistenci, tās lietotāji, tostarp arī “Facebook”, uzstājīgi noliedz, apzinātu ierīču izmantošanu sarunu uztveršanai šādā veidā.

Kompānijas “Asterisk” pārstāvis gan ir pārliecināts, ka tie, kuriem ir iespēja izmantot šādu funkciju, to pavisam noteikti arī dara.

“Nav iemesla to nedarīt. Šis ir izcils instruments visdažādākajām mārketinga kampaņām saistošas, precīzas informācijas ievākšanai, turklāt piekrišana lietošanas nosacījumiem dod aplikāciju izstrādātājiem tādas tiesības,” savu viedokli pauž speciālists, piebilstot, ka neapstrīdamu pierādījumu tam gan pagaidām neesot.

Vairumam no mums neesot īpaši jāsatraucas

Arī Vice.com veiktajā eksperimentā izrādījies, ka viedtālrunis, kura mikrofonam dienas garumā “barotas” iepriekš izvēlētas frāzes saistībā ar lēta apģērba iegādi un plāniem atgriezties pie studijām, jau nākamajā dienā sociālajos tīklos periodiski demonstrējis apmaksātas reklāmas, kurās piedāvātas visplašākās iespējas gan labi apģērbties, gan studēt.

Eksperti turklāt vēl piebilst, ka, lai arī IT kompānijas ir atkārtoti paudušas un demonstrējušas, ka tām rūp lietotāju datu privātums, neesot simtprocentīgi garantējams, ka tās ir pilnībā imūnas pret valstu – konkrētajā gadījumā – ASV varasiestāžu spiediena dažādu iemeslu dēļ sniegt piekļuvi konkrētai informācijai.

Lai arī šāds situācijas apraksts liek domāt, ka lielākā sabiedrības daļa, iespējams, atrodas pastāvīgā uzraudzībā, speciālists norāda, ka vairumam moderno tehnoloģiju lietotāju nebūt nav pamata bīties sarunāties sava viedtālruņa klātbūtnē.

“Ja vien Jūs neesat žurnālists, advokāts, vai persona, kura ikdienā strādā ar īpaši sensitīvu informāciju, nebūtu īsta pamata bažām, ka Jūsu pateiktais, iespējams, tiek apstrādāts reklāmu veidošanas vajadzībām. Savā ziņā šādu praksi var vienkārši uzskatīt par turpinājumu tam, kas savulaik tika uzsākts televīzijas zelta laikos – auditorijas paradumu mērīšana,” apgalvo kiberdrošības eksperts.

Pašmāju speciālisti aicina nezaudēt modrību

Arī pašmāju Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV vērš uzmanību tam, ka, pievienojot iekārtā jaunu lietotni, der izpētīt, kādas piekļuves tiesības šīlietotne pieprasa, un jāizvērtē, kuras no šīm piekļuvēm izvēlētajai lietotnei tiešām būtu nepieciešamas un piešķiramas, piemēram, vai lukturīša lietotnei nepieciešama atļauja sūtīt īsziņas, vai arī ēdienu piegādes lietotnei nepieciešama piekļuve jūsu kontaktiem?

"Jaunākajās operētājsistēmās tiek piedāvāta iespēja pārskatīt to lietotņu sarakstu, kurām ir dota noteikta piekļuve, piemēram, kamerai vai mikrofonam,vecākās versijās ir iespēja atvērt konkrēto lietotni un pārbaudīt tai dotās piekļuves tiesības un tās mainīt, ja esat nolēmuši, ka, piemēram, atrašanās vietu pagaidām vairs nevēlaties norādīt. Ja kādai lietotnei piešķirat piekļuvi, tad lietotne šo piekļuvi arī izmantos," skaidro CERT.LV pārstāve Līga Besere.

Speciālisti arī atgādina, ka pirms dažādu tiesību piešķiršanas lietotnēm, būtu vērts iepazīties ar to izmantošanas nosacījumiem, lai pārliecinātos, kādus datus un kādām vajadzībām lietotne un tās izstrādātāji vēlas izmantot un kam tad īsti piekrītat, uzstādot lietotni savā ierīcē.

"Ja konstatējat jūsu datu izmantošanu neatbilstoši sākotnēji norādītajam mērķim, aicinām sazināties ar Datu valsts inspekciju," informē CERT.LV pārstāve.