Simtgades krimināldrāma, Raimonda Paula jaunā koncertprogramma un multizauru šovs: ko darīt 16. un 17. martā?

* No piektdienas, 15. marta līdz 19. maijam izstāžu zālē „Arsenāls” ( Torņa ielā 1, Vecrīgā) būs skatāma pirmā apjomīga mākslinieces Lidijas Auzas (1914–1989) 40 gados tapušo darbu retrospekcija. Izstāde piedāvās gan tikšanos ar redzētiem darbiem, gan negaidītus atklājumus, kas no jauna liks pārvērtēt zināmās un tomēr fragmentāri iepazītās gleznotājas daiļradi. Lidija Auza strādā ar spēcīgu zīmju sistēmu, padomju monotonajam inertumam pretī liek mitoloģisko, tautas folklorā sakņoto gara mājvietu, dabā skatītu ainavu transformē arhetipiskā ainā. Viņa runā par vēsturi, atmiņu un cilvēciskām vērtībām, kuras parasti ir dramatiskās pretrunās. Prieka, pārdomu vai ciešanu attēlojums Lidijas Auzas darbos ieguvis universālu dimensiju. Impulsīvi ekspresīvais glezniecības stils, prasme strādāt ar košu un aktīvu krāsu, nezaudējot kolorīta izsmalcinātību, koncentrētā un lakoniskā domas izteiksme māksliniecei ir veids, kā fiksēt strauji mainīgās pasaules sajūtu. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) līdz 12. maijam apskatāma Līgas Skariņas personālizstāde “Viena forma”. Māksliniece porcelānā un citos keramikas materiālos strādā ne vien ar jutīgu virsmas apstrādi, bet arī gaismu. Viņa savās kompozīcijās ietver ažūru elementu ritmus, kā arī abstraktus un stilizētus tēlus. Izstādei muzejā tapusi jauna darbu sērija, kuras pamatā ir darbs ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas vāzes formu “Kristīne” (formas autore ir māksliniece Taisija Poluikēviča, 20. gadsimta otrā 2. puse). Viena forma gluži kā rāmis vai viena izmēra papīra lapa tiek apspēlēta dažādās variācijās. “Kas notiek ar formu, kad ar to darbojas mākslinieks, kurš pats modeli nav veidojis? Struktūras, deformācija, faktūras, dedzinājuma veidi, krāsa, bet viena forma. Vai mākslinieka pieskāriens rada jaunu formas un stāsta uztveri? Vai gandrīz 50 gadus agrāk veidota forma spēj iedvesmot jaunām idejām un laikmeta skatu punktam,” Līga Skariņa dalās ar jautājumiem, uz kuriem meklē atbildes šajā izstādē. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.

* Marts Latvijas Nacionālajās mākslas muzejā (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) izsludināts par tautā iemīļotā tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876–1972) skulptūras "Cūka" (1937) mēnesi, atklājot tās tapšanas stāstu un aicinot iesaistīties radošās aktivitātēs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Teodora Zaļkalna granītā kaltā pustonnu smagā skulptūra "Cūka", kuru bija paredzēts novietot Rīgas Centrāltirgū kā godinājumu Latvijas bekonam, ir viens no pazīstamākajiem tēlniecības darbiem Latvijas mākslas vēsturē. Šajā mēnesī sniegta unikālu iespēja baltos cimdiņos aptaustīt leģendāro darbu, ļaujot sajust skulptūras formas un materiāla faktūru. Mazākie bērni un grāmatu mīļotāji tiek gaidīti pasaku lasīšanas darbnīcā, kas iepazīstina ar dažādiem stāstiem par cūku piedzīvojumiem un rosina radīt pasakas ilustrāciju. Savukārt sietspiedes darbnīca iepriecinās ikvienu, jo ikoniskās skulptūras attēls uz apģērba vai kā dāvana citam noteikti lieliski papildinās Cūkas gadu. Pieaugušo auditorijai interesanti būs izzināt šī mākslas darba vēsturi, informāciju no muzeja arhīva materiāliem un paša autora atstātās rakstiskās un foto liecības par skulptūras tapšanas laiku. Jāatzīmē, Teodora Zaļkalna granītā kaltā pustonnu smagā skulptūra “Cūka” ir viens no pazīstamākajiem tēlniecības darbiem Latvijas mākslas vēsturē. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 23. aprīlim skatāma latviešu mākslas vēsturē “piemirstā”, bet nu no jauna atklātā mākslinieka Voldemāra Jāņkalniņa (1914-1990) gleznu izstāde. Dzīves laikā Voldemārs Jāņkalniņš gleznojis regulāri un radījis lielu skaitu darbu. Tomēr mākslinieka dzīves laikā notika tikai viena personālizstāde - 1987. gadā Vēstures muzejā Rīgas pilī. Ogres muzeja izstādē skatāmas galvenokārt vispārinātas pilsētu ainavas  ar cilvēku figūrām, ostu skati ar laivām, stilizētu koku kompozīcijas. Gleznās tumšās kontūras kontrastē ar nelieliem krāsu akcentiem. Mākslas pamatus mākslinieks apguvis Eduarda Vītola studijā no 1933. līdz 1936.gadam, bet pēcāk uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru nepabeidza, jo padomju laikā tika apsūdzēts „formālismā”. Padomju laikā viņš strādāja par zīmēšanas skolotāju un par zīmētāju Vēstures institūta organizētajās arheoloģijas ekspedīcijās. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 14. aprīlim skatāma glezniecības kolekcijas izstāde „Maiguma ilūzija”, kura tiek pieteikta šādi: „Sievietes dabai piedēvētais maigums, trauslums un pakļāvīgums arvien biežāk tiek dēvēts par subjektīvu skatījumu, uztveres maldu vai mītos balstītu patiesību. Mūsdienu sabiedrībā konstruētais sievietes tēls disonē ar iepriekš radītiem priekšstatiem un ietver sevī jaunas kvalitātes, rakursus un raksturus. Bet vai maigums patiesi ir tikai ilūzija?” “Maiguma ilūzija” ir slavinājums sievietei, mēģinājums atklāt un rādīt tās noslēpumaino būtību. Izmantojot dažādus mākslinieciskās izpausmes veidus, mākslas darbos atklājas individuālajā uztverē radītais sievietes tēls. Sieviete kā dabas objekts, ar miglas plīvuru apvīts veidols un metafiziska būtne izstādē skatāma Silvijas Šmidkenas (Latvija), Diānas Rudokienes (Lietuva), Oļega Bezjuka (Ukraina), Ivonnas Zavadskas (Polija) un Atsuhide Ito (Japāna) mākslas darbos. Sīkāk internetā: www.rotkocentrs.lv.