Aizputes luterāņi kārtējā tiesā atkal uzvar "Vanaga baznīcu"
Aizputes neatkarīgā luterāņu draudze, kura pievienojusies tā dēvētajai trimdas jeb Ārpuslatvijas luterāņu baznīcai (LELBĀL), kārtējā tiesas prāvā uzvarējusi arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) un saglabājusi savas īpašumtiesības uz dievnamu un citiem draudzes īpašumiem.
Jauns.lv jau rakstīja, ka šī gada pavasarī Kurzemes rajona tiesa pilnībā noraidīja LELB prasību pret Aizputes draudzi un lēmusi, ka tā ir vēsturiskā dievnama īstā saimniece. LELB ar šo lēmumu nebija apmierināta un iesniedza apelāciju Kurzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijai, kas šomēnes atkal lēma par labu Aizputes draudzei.
Uz vairākām lappusēm izklāstītā sprieduma būtība ir tāda, ka LELB kā “reliģiskās organizācijas centrs” nevar pretendēt uz Aizputes luterāņu draudzes dievnamu, mācītājmāju un tai piekrītošo zemi, jo tās īstenie saimnieki ir pati draudze nevis “reliģiskais centrs”, kurš uz draudzes īpašumiem varētu pretendēt tikai tad, ja Aizputes draudze būtu beigusi pastāvēt. Bet Aizputes luterāņu draudze ir pastāvējusi jau daudzus gadsimtus (baznīca latviešu draudzei pieder kopš 1582. gada), arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kas ir pamats pašreizējai likumdošanai un īpašumtiesībām, tā nekad savu darbību nav pārtraukusi (arī okupācijas laikā) un Aizputes pašvaldība tai likumīgi atdevusi atpakaļ padomju laikā nacionalizētos īpašumus.
Tagad LELB šo spriedumu 30 dienu laika var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, bet pirmajās divās instancēs tā jau ir zaudējusi.
Aizputes draudzes mācītājs Varis Bitenieks Jauns.lv teica: “Tagad ir ieslēdzies 30 dienu laika limits. No LELB šobrīd ziņu nav. Pieļauju, ka viņi ir ļoti dusmīgi”.
Pašlaik Aizputes draudze paralēli tiesvedībai atjauno arī viena no Latvijas vecākā dievnama – 1254. gadā celtās Aizputes Svētā Jāņa baznīcas jumtu, kam piesaistīts Vācijas valdības, Aizputes novada domes un ASV latviešu draudžu finansējums. Aizputes luterāņu draudze ir viena no visvairāk vācbaltiešu atbalstītajām organizācijām Latvijā. Šajā mazpilsētas draudzē arī norit aktīvs garīgs darbs, par ko liecina, ka šajā gadā tur nokristīti 93 cilvēki.
Aizputes neatkarīgās luterāņu draudzes ikdiena
Aizputes neatkarīgā luterāņu draudze, kura pievienojusies tā dēvētajai trimdas jeb Ārpuslatvijas luterāņu baznīcai (LELBĀL), kārtējā tiesas prāvā uzvarējusi arhibīskapa Jāņa ...
Vēl Atmodas gados Aizputes luterāņu draudze atšķēlās no LELB un kļuva par neatkarīgu un autonomu draudzi, jo toreizējam draudzes mācītājam Sigurdam Sproģim radās konflikts ar LELB konsistoriju. 2016. gadā Aizputes draudze pievienojās tā dēvētajai trimdas baznīcai - LELBĀL. Protams, ka tas nepatika LELB arhibīskapam Jānim Vanagam, kurš uzskata, ka visi Latvijas luterāņu draudžu īpašumi vēsturiski pieder viņa vadītajai garīgajai institūcijai.
Aizputē tika nodibināta „alternatīva” LELB draudze, kura tiesā pieteica savas pretenzijas uz Aizputes baznīcu un draudzes mācītājmāju Lažas pagastā. Nu pirmās divas tiesas instances ir lēmušas par labu Aizputes draudzei nevis par labu lielākās daļas Latvijas luterāņu draudžu virsuzraugam – LELB.
Par to, ar ko Aizputes draudzes atšķiras no konservatīvās LELB Bitenieks Jauns.lv pastāstīja: " Aizputes draudzei pamatā ir Rietumu baznīcas teoloģija. Ir izveidots "tilts" ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Katru gadu Aizputes draudzē ciemojas LELBĀL arhibīskape Lauma Zušēvica, arī citas sievietes mācītājas. Aizputes draudze ir par sieviešu ordināciju. Tiek veidota sadarbība starp akadēmisko vidi un praksi-darbu draudzē.Un abām pusem ir ko mācīties vienai no otras. Ir arī kontakti ar Latvijas ebreju kopienu, jo Aizputē agrāk ļoti nozīmigu vietu ieņēma šī kopiena, kura tika vardarbīgi iznīcināta 1941. gada vasarā".
