Rīgas domei liek privātpersonām atmaksāt vairāk nekā 17 000 eiro par nomas tiesību pārkāpšanu

No AT sprieduma izriet, ka 1995.gadā privātpersonas ieguvušas zemes īpašumu Rīgā, Matīsa ielā 139. Uz privātpersonām piederošā zemes gabala atradās divas ēkas, kuras uzceltas pēc namīpašuma nacionalizācijas un pieder Rīgas pašvaldībai. 2010.gadā īpašnieki zemesgrāmatā reģistrēja savas īpašumtiesības, kā arī konstatēja, ka pašvaldība šīs ēkas vairākus gadus iznomājusi komercdarbības nodrošināšanai, taču nav par to zemes īpašniekiem maksājusi pienākošos nodevu.

Rezultātā privātpersonas vērsās tiesā ar lūgumu atzīt, ka starp abām pusēm no 2001. līdz 2015.gadam bijušas nomas tiesiskās attiecības, kas nosaka, ka pašvaldībai nomas maksa jāmaksā 10% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.

Pašvaldība par to cēla pretprasību, lūdzot noteikt, ka nomas maksai jābūt 3% apmērā no kadastrālās vērtības. Pašvaldība arī norādījusi, ka privātpersonas pašvaldībā ar iesniegumu par zemes nomas līguma noslēgšanu vērsušās tikai 2011.gadā un līdz tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā par īpašumu neesot nedz rūpējušies, nedz maksājuši nekustamā īpašuma nodokli. Pašvaldība uzskata, ka nomas maksa esot veicama no brīža, kad īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un tātad - no 2010.gada.

2016.gadā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa privātpersonu prasību daļēji apmierināja, nosakot, ka nomas maksai jābūt 6% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Pēc Rīgas domes apelācijas sūdzības arī Rīgas Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija privātpersonu prasību daļēji apmierināja, bet pretprasību - noraidīja pilnībā. Par minēto spriedumu abas puses iesniedza kasācijas sūdzību arī AT.

Izskatot lietu, arī AT privātpersonu prasību daļēji apmierinājusi, lemjot, ka nomas maksai jābūt 6% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības, bet pretprasību - pilnībā noraidījusi.

Kopumā privātpersonām kompensējamā summa noteikta 17 831 eiro apmērā. Summa pašvaldība plāno izmaksāt no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem.