Bruņoto spēku karavīru darbības sociālajos tīklos var ietekmēt valstu drošību

Eksperts stāstīja, ka teroristu grupējums "Daesh", pirms ieņemt Irākas pilsētu Mosulu, sociālajos tīklos augšupielādēja dažāda veida videoklipus, kuros bija atspoguļotas brutālas nāvessodu izpildes ainas. Pēc klipu augšupielādēšanas "Daesh" darbinieki sociālajos tīklos atrada Irākas armijas karavīru profilus un nosūtīja viņiem šos videoklipus, draudot, ka karavīrus sagaida tieši šāds liktenis. Līdzīga rakstura ziņas tika sūtītas arī uz individuāliem ASV karavīru sociālo tīklu kontiem. Bejs skaidroja, ka ar šādu rīcību "Daesh" centās demoralizēt karavīrus.

Eksperts arī atsaucās uz "Vice" žurnālistu pirms vairākiem gadiem veikto pētījumu, kurā tika atklāts, ka daudzi Krievijas armijas karavīri sociālajos tīklos publicētajos attēlos nav izslēguši ģeogrāfiskās atrašanās vietas atzīmi, tādējādi ļaujot izsekot viņu atrašanās vietai, kas ir slepena informācija.

Bejs iepazīstināja ar "StratCom" veiktu eksperimentu, kad armijas mācību laikā pētnieki izveidoja vairākus viltus profilus sociālajā tīklā "Facebook", kā arī šajā tīklā izveidoja vairākas mānekļgrupas, kurās aicināja karavīrus pievienoties. Sākotnēji mānekļgrupas bija atvērta tipa, taču pēc kāda brīža tās tika pārvērstas par slēgta tipa grupām, kurās tika veicināta karavīru savstarpējā komunikācija, kuras ietvaros atklājusies arī slepena informācija.

Eksperts uzsvēra, ka no "Facebook" puses bija novērojama darbība, tostarp viltus profilu un mānekļgrupu izdzēšanu, taču Bejs norādīja, ka darbības no "Facebook" puses nedeva daudz labuma, jo pētniekiem jau bija izdevies atklāt lielu informācijas apjomu, tostarp vienību atrašanās vietas, vienību kustības, kā arī citu informāciju.

Savu uzstāšanos eksperts noslēdza, norādot, ka vājākais ķēdes posms ne vienmēr ir karavīrs, bet gan viņa ģimene, tādēļ bruņotajiem spēkiem būtu jāapmāca visi karavīru radinieki sociālo tīklu lietošanā.

Konferences laikā arī tika aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar likumiskajiem regulējumiem, kas ieviesti dažādās valstīs, lai cīnītos ar dezinformācijas izplatību sociālajos tīklos. Īpaši tika izcelts fakts, ka kopš 2016.gada strauji aug skaits ar valstīm, kurās tiek ieviesti dažāda veida regulējumi, lai cīnītos ar viltus informācijas izplatību. Tāpat izskanēja atziņa, ka šajā jautājumā nevar būt viens vienots risinājums, tādēļ katrai valstij ir nepieciešams izstrādāt savu individuālo risinājumu.