Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina pašvaldības savus mežus apsaimniekot profesionāli
Ņemot vērā, ka Ērgļu novadā diskusijā par Braku mežu apsaimniekošanas nākotni pēdējā laikā profesionālu un zinātniski pamatotu argumentu vietā aizvien vairāk izskan emocijas, vispārinājumi un pat drāmas elementi, Latvijas Meža īpašnieku biedrība piedāvā atbalstu speciālistu piesaistē, lai meža apsaimniekošana tiktu saplānota un veikta profesionāli un gan pašvaldība, gan iedzīvotāji būtu apmierināti ar muzeja, meža un ainavas attīstību.
Ar pašvaldību mežu apsaimniekošanu nereti ir kā ar koferi bez roktura – koferis vērtīgs, bet panest nav vienkārši. Pašvaldībai būtu jāizlemj par teritorijas attīstības koncepciju – vai tas tiek attīstīts kā saimniecisks mežs ar ainavu zonām, vai tas tiek veidots kā parks ar potenciālu attīstīties par nozīmīgu tūrisma objektu. Diskusijas karstumā ir aizmirsts pavērtēt, kādi meža apsaimniekošanas darbi ir nepieciešami pašu Braku mežu augšanai un attīstībai. Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) izpilddirektore Aiga Grasmane uzskata, ka, ņemot vērā Braku mežu ekonomisko un sociālo lomu Rūdolfa Blaumaņa memoriālās mājas – muzeja "Braki" uzturēšanā un vides attīstībā ap muzeju, Braku mežu apsaimniekošanai nepieciešama profesionāla, uz zinātniskiem argumentiem un labāko meža apsaimniekošanas praksi balstīta diskusija un plānoto darbību skaidrošana sabiedrībai.
Konkrētajā gadījumā diskusija šobrīd varētu būt par ciršanas intensitāti, ainavas veidošanu un meža atjaunošanas plāniem. Nenoliedzot, ka pieaudzis un pāraudzis mežs ir jācērt un jāatjauno, tomēr 13 ha meža nociršana kailcirtē vienā sezonā no kopējiem 27 ha būtiski ietekmēs ainavu, līdz ar to varētu diskutēt par pakāpenisku ciršanu atkarībā no mežaudzes stāvokļa un nogabalu izvietojuma. Lai izpildītu plānotos nosacījumus attiecībā uz atstājamiem kokiem cirsmā un uz koku ciršanu slīpās nogāzēs, ir vajadzīgs mežizstrādes speciālista konsultācija gan attiecībā uz atstājamiem konkrētiem kociņiem, koku grupām, gan uz treilēšanas ceļu ierīkošanu kokmateriālu izvešanai.
Tikpat svarīgi būtu ieplānot arī atjaunošanas darbus, lai ir skaidrs, kā teritorija attīstīsies nākotnē. Plānojot ainaviski jūtīgās zonas mežā, ir jāparedz atjaunošana ar cietajiem lapu kokiem, kas, protams, palielina atjaunošanas izmaksas, taču teritorijas attīstība ir jāuzskata par investīciju. Arī citos meža nogabalos būtu jāparedz konkrēts atjaunošanas paņēmiens ar konkrētām sugām, veidojot tādu nākotnes mežu, kas atbilst teritorijas mērķiem.
Piedāvājot sabiedrībai profesionāli izstrādātu plānu, kurā ir skaidri definēts mērķis meža apsaimniekošanai un kā tas tiks sasniegts ar meža darbiem – plānošanu, ciršanu un atjaunošanu, kā arī iegūto līdzekļu izlietojumu muzeja un meža attīstībā, būtu daudz mazāk konfliktu un neapmierināto.
LMIB aicina pašvaldību turpināt konsultācijas ar profesionāļiem mežizstrādes, meža atjaunošanas un ainavu plānošanas jomās, lai meža darbu veikšana tiktu pareizi organizēta un visiem arī būtu skaidri ieguvumi no šiem pasākumiem. Sabiedrība sagaida, ka katrs prātīgs saimnieks domā par to, kas tiks atstāts nākamajām paaudzēm gan meža kvalitātes ziņā, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
