Igauņi sajūsmā par mūsu alkohola cenām: teju puse kaimiņu braukuši uz Latviju iepirkties
Kopumā 41% no Igaunijas iedzīvotājiem vecuma grupā 18-74 pagājušā gada laikā ir paguvuši iepirkt grādīgos dzērienus Latvijā, liecina igauņu tirgus analīzes kompānijas “Kantar Emor” dati.
Kā ziņo portāls Baltic-course.com, 26% no aptaujātajiem igauņiem atzinuši, ka uz Latviju vismaz reizi devušies tieši pēc alkohola, 22% atzinuši, ka, papildu grādīgajam lūkojuši iegādāties arī citus produktus, kamēr atlikušie 52% atbildējuši, ka uz Latviju braukuši pavisam citu iemeslu dēļ, taču beigās nopirkuši arī alkoholu.
Aptaujas veicēji arī noskaidrojuši, ka tie, kuri pāri robežai devušies tieši pēc alkohola, bijuši sajūsmā par pirkšanās pieredzi un cenām.
Līdzīgi emocionāli pacilāti (emociju indekss tiek mērīts ar speciālas skalas palīdzību) bijuši arī tie, kuri, papildus alkohola pirkšanai, plānojuši iegādāties arī citas lietas un tie, kuri grādīgo iepirkuši spontāni, viesojoties Latvijā citu iemeslu dēļ.
Saskaņā ar aptaujā ievākto datu analīzi, iepirkšanās Latvijā igauņiem izsaukusi ievērojami lielu emocionālo reakciju – vidēji 34% no 100 iespējamajiem punktiem.
Alkohola veikals Ainažos, kuru bieži apmeklē igauņi
Pierobežas pilsētiņas zeļ un plaukst – tajās ierodas simtiem igauņu, lai „uztankotos” un uzreiz dotos atpakaļ uz mājām. Tos, kas ...
“Arī iepriekš esam pētījuši patērētāju iepirkšanās emocijas Igaunijas tirdzniecības centros, kur vislielākie rezultāti saistīti ar iepirkšanos tādās veikalu ķēdēs kā “Selver” (32%), “Coop” (28%) un “Prisma” (24%),” sacīja kompānijas “Kantar Emor” veiktās aptaujas vadītājs Aivars Vogs.
Alkohola pirkšana Latvijā esot rituāls
Pētījuma veicēji spriež, ka igauņiem, kuri iepērkas Latvijas pierobežas veikalos, ir otršķirīgs šo veikalu “reizēm askētiskais interjers un apkalpošanas kultūra” – galvenais esot pievilcīgā cenu politika.
“Ļoti iespējams, ka brauciens uz Latviju pēc alkohola ir tāds kā rituāls, kas reizē sniedz arī tādu kā ekonomiskas uzvaras sajūtu. Patērētāju emocijas var arī skaidrot kā protestu valsts [Igaunijas] noteikto akcīzi alkoholam,” portālam Baltic-course.com skaidro aptaujas vadītājs.
Kā šo cilvēku izskatu mainīja atteikšanās no alkohola
Aptaujā arī noskaidrots, ka vairums no tiem, kuri dodas uz Latviju pēc alkohola, ir vīrieši vecumā no 35 līdz 49 gadiem.
Pārrobežas pirkumu dēļ Igaunija zaudē miljonus
Šī gada vasarā Jauns.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācijas (ATML) datiem, Latvijas pierobežas veikalos kaimiņvalsts rezidentiem pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, kas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.
Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos šis apjoms bija 1,4 miljoni litru, 2016. gada janvārī-jūnijā – 270 000 litru, vēsta asociācija.
Zaudējumi, ko Igaunijas valsts budžets cietis no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa 2016. gada pirmajā pusē sasniedza trīs miljonus eiro, savukārt 2017. gada pirmajā pusē – 16,8 miljonus eiro, bet šogad pirmajos sešos mēnešos – jau vairāk nekā 20,1 miljonus eiro, tolaik ziņoja asociācija.
“Pārrobežu tirdzniecība dienvidu virzienā pieaug, un ieņēmumi desmitiem miljonu eiro apmērā nonāk pie Latvijas valsts. Uz tūristiem orientētā tirdzniecība ziemeļos pastāvīgi sarūk, un arī tas būtiski ietekmē mūsu valsts nodokļu ieņēmumus. Igaunijas alkohola uzņēmumiem, kas lielākoties ir ATML biedri, pārdošanas apjomi krītas, un tas rada milzīgu spiedienu uz biznesu un negatīvi ietekmē darba vietu stabilitāti,” norādīja ATML vadītāja Trīna Kutberga.
Kā lēš ATML, 2018. gadā robežas Latvijas pusē kopumā tiks pārdoti kopumā 3,5 miljoni litru stiprā alkohola jeb par 23% vairāk nekā pērn.
