Nošautā Mārtiņa Bunkus ģimene vīlusies policijas darbā un nāk klajā ar paziņojumu

“Nodibinājuma galvenie mērķi būs stiprināt sabiedrības uzticību tiesībsargājošo institūciju darbam, veicināt sabiedrības, indivīda un tiesībsargājošo institūciju komunikāciju, kā arī atbalstīt un iniciēt starptautisku ārvalstu ekspertu piesaisti Latvijas tiesībsargājošo institūciju darbā,” presei atklāja Kristaps Bunkus. Pirms paziņošanas par nodibinājuma izveidi nogalinātā maksātnespējas administratora brālis kritizēja VP līdzšinējo darbu, norādot uz, viņaprāt, trūkumiem izmeklēšanas gaitā un VP komunikāciju saistībā ar šo noziegumu.

Kristaps Bunkus arī apgalvoja, ka policija nespēj pietiekami operatīvi izskatīt visu savākto informāciju, kuras apjoms digitālā formātā esot ap 36 terabaitiem. Līdzšinējo sadarbību ar likumsargiem viņš novērtēja kā “ļoti vāju”. Palīdzības meklēšana un ekspertu piesaiste ievāktās, arhivētās informācijas analīzei būšot viens no galvenajiem izsludinātā nodibinājuma uzdevumiem.

Uz jautājumu, kas tiks darīts, ja VP atteiksies sadarboties, Bunkus pauda cerību, ka tā nenotiks. Kristaps Bunkus arī informēja, ka nodibinājums pagaidām neplāno piesaistīt finanses no malas.

Papildus paziņojumam par nodibinājuma izveidi Kristaps Bunkus arī atklāja, ka, lai arī viņam nav zināms, vai Mārtiņam pirms savas nāves bijušas aizdomas par to, ka viņa dzīvībai draug briesmas. 2016. gadā viņš bija vērsies VP saistībā ar viņam izteiktiem draudiem ar ieroci turpat netālu no slepkavības vietas, Aizsaules ielas apkārtnē.

Par maksātnespējas administratora slepkavību:

Jau ziņots, ka Mārtiņš Bunkus tika nošauts 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Par notikušo policijā sākts kriminālprocess. Izmeklēšanas pamata versija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Pēdējos mēnešos kļuvuši zināmi vairāki fakti par šo slepkavības lietu. 23. augustā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka tobrīd policijai nav izdevies atrast Bunkus slepkavības ieroci.

TV3 raidījums “Nekā personīga” 21. oktobrī ziņoja, ka slepkavas šāvuši ar Kalašņikova automātu, kas ražots bijušajā PSRS teritorijā. Ķuzis toreiz “Krustpunktā” pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēku, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību.

Ķuzis prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, "kas par ko un kā", bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt.

“Nekā personīga” vēstīja, ka slepkavības lietā tiesisko palīdzību Latvijas policijai sniedz Lietuva, Polija, Vācija un vēl divas valstis.

Palīdzība esot prasīta arī ASV Federālajam izmeklēšanas birojam, jo Bunkus februāra beigās Vašingtonā ticies ar kādu bijušo ASV Valsts departamenta darbinieku, lai runātu par “ABLV bank” un Bunkus kā iespējamu tās likvidatoru. Nogalinātā advokāta automašīnā videoreģistrators bijis sabojājies un nozieguma brīža ieraksta neesot.