Bijusī Latvijas Radio valdes locekle Roķe nepiekrīt NEPLP pārmetumam

Roķe uzsvēra, ka Valsts kontroles ziņojumā viņa nav saskatījusi nevienu norādi par to, ka Latvijas Radio iepriekšējā valde būtu nodarījusi zaudējumus uzņēmumam. "Līdz ar to nav skaidrs, kā šī summa [kuru vēlas piedzīt NEPLP] veidojusies un kas šie ir par zaudējumiem, kurus padome vēlas piedzīt," pauda Roķe.

Viņa atgādināja, ka Latvijas Radio tapis nemitīgi auditēts. "Auditori nekad nav norādījuši uz zaudējumiem vai kaut ko likumam neatbilstošu. NEPLP Revīzijas komisija arī pastāvīgi darbojās, un visa finanšu informācija tika sniegta. Ir pārsteidzoši, ka pēc tik ilga laika tiek runāts par zaudējumiem uzņēmumam," teica Roķe.

Viņasprāt, NEPLP paustie apgalvojumi saistībā ar iespējamu dokumentu apzinātu nerādīšanu auditoriem var tikt vērtēti kā neslavas celšana. "Nekad nevienam auditoram nekas nav ticis ne slēpts, ne nerādīts, pilnīgi viss, ko auditori gribējuši redzēt, viņi ir redzējuši. Tā ir ļoti netīkama interpretācija vai pieņēmums no NEPLP puses," sacīja bijusī Latvijas Radio valdes locekle.

Pat tad, ja ir bijusi grāmatvedības kļūda, tad uzņēmumam zaudējumi faktiski nav radīti, pārliecināta Roķe, uzsverot, ka piedzenamā summa tāpat nevarētu tikt saistīta ar Latvijas Radio darbiniekiem izmaksātajām prēmijām.

Kā ziņots, Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulcē šodien pieņemts lēmums vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi par radio nodarīto zaudējumu solidāru atlīdzību, trešdien žurnālistiem sacīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš.

Āboliņš pastāstīja, ka šodien notikusi Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulce, kurā pieņemts lēmums vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio bijušo valdi - Aldi Pauliņu, Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu.

Prasības summa ir 33 193,41 eiro. Prasība tiek celta saistībā ar Latvijas Radio nodarītajiem zaudējumiem, būtiskām grāmatvedības un personāldatu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu.

Āboliņš norādīja, ka 2016.gada pārskatā netika iekļauta ievērojama summa saistību ar uzkrātajiem un neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem.

NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsvēra, ka iepriekš Latvijas Radio bija sarežģīts laiks, kad tostarp izteikta neuzticība Latvijas Radio valdei. "Ne viss ir gājis gludi, bet esam apmierināti ar situāciju, kāda ir tagad," vērtēja Grīva.

"[Valsts kontroles] ziņojumā lasāms par riskiem, slēdzot sponsorēšanas līgumus, kur norādītas raidījuma tēmas, kas var radīt risku par raidījuma saturu," atgādināja Grīva. Tāpat konstatēti dubultie finansējuma riski, ka sadarbības parteru, sponsoru finansējums norādīts līgumos neparedzētiem izdevumiem, par ko jau samaksāts no valsts budžeta.

Revīzijas periodā izmaksātas būtiskas piemaksas par papildu darbu darbiniekiem. Papildu revidenti norādīja, ka kapitlāsabiedrības rentabilitātes rādītāji kopš 2014.gada strauji kritušies un bijuši zem nulles, pastāstīja Grīva.

Āboliņš skaidroja, ka lēmums pieņemts šodien, jo iepriekšējais darbs bija turpinājies, tika saņemts Latvijas Radio izveidotās grupas ziņojums, kuru izvērtējot, pieņemts attiecīgais lēmums.