LLU inovācijām piesaista apšaubāmu firmu, kas dibināta tūlīt pēc iepirkuma izsludināšanas
Latvijas Lauksaimniecības universitāte daļu no inovāciju attīstīšanai piešķirtajiem līdzekļiem caur iepirkumu uzticējusi firmai, kas nodibināta tikai pēc konkursa izsludināšanas, savukārt tās vienīgais īpašnieks figurē Finanšu policijas izmeklētās krimināllietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Lauku atbalsta dienests no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) šajā periodā inovācijām atvēlējis 9 miljonus eiro. Pagaidām gan apstiprināti septiņi projekti - kopumā divu miljonu vērtībā. Lauvas tiesa no jau iedalītās naudas tikusi Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU). Tā apņēmusies radīt jaunus produktus no Baltijas jūrā mītošajām zivīm.
Jaunajiem produktiem būtu jābūt inovācijām, kas zivju produkcijai pievienotu vērtību un atvērtu jaunus tirgus, kompensējot zudušo noietu Krievijas virzienā. Tas bija uzstādījums, ar kādu arī LLU pieteicās un ieguva EJZF naudu. Visu trīs projektu vadībā ir universitātes rektore Irina Pilvere.
Pirmajā no inovāciju projektiem tika pētīts, kā no Baltijas jūras zivīm radīt malto masu jeb faršu, un kā to izmantot dažādos produktos. Šis projekts ir ar vislielāko finansējumu - vairāk nekā 675 tūkstoši eiro (675 829 eiro). Tas šobrīd ir jau pabeigts un LLU pārstāve “de facto” rāda sējumu, kurā apkopotas vairākas receptes.
Šovasar uzsākts pētījums, kā no brētliņām iegūt kaut ko līdzīgu anšoviem. Bet trešais projekts, kas arī nupat kā uzsākts, ir saistīts ar ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu. Katrs no šiem abiem projektiem ir ar 400 000 eiro lielu finansējumu. Kopā visu trīs projektu vērtība ir 1 475 829 eiro. Universitātē šo sauc par jaunu iespēju, jo līdz šim ar zivju produktiem strādāts maz.
LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore, vadošā pētniece Sandra Muižniece Brasava raidījumam saka: “Mums nāca vēlme, vajadzība no industrijas puses, kas tika piedāvāta. Mēs riskējām - tādā ziņā, ka bijām gatavi mēģinātu testēt un skatīties. Manuprāt, ir tā, ka mēs esam sasnieguši diezgan labu rezultātu.”
LLU pērn izsludināja konkursu, kurā uzvarēja SIA ISB. Firma nodibināta jau pēc iepirkuma izsludināšanas. Un tai kopumā vairākos iepirkumos atdota vairāk nekā trešdaļa (533 710 eiro) no LLU inovāciju projektu naudas. SIA ISB vienīgais īpašnieks – Mihails Kočņevs. Dzīvokļa adresē, kurā reģistrēts SIA ISB, kopumā atrodas 96 firmas. Paša Kočņeva vārds uzņēmumu reģistrā parādās saistībā ar simtiem dažādu firmu. Daudzās no tām viņš bijis likvidators.
Zinātnieku aprindās Kočņevs visticamāk nav pazīstams. Taču viņu, iespējams, daudz labāk zina Finanšu policijā, kuras redzeslokā viņš nonācis savas iepriekšējās darbības dēļ. Viens no iemesliem - starpniecība starptautiskos darījumos ar mobilajiem telefoniem.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš “de facto” apliecināja, ka ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vismaz 27 miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana notiek saistībā ar starpniecību starptautiskajos darījumos ar mobilajiem telefoniem. Izmeklētāji nosūtījuši virkni tiesiskās palīdzības lūgumu, jo uzņēmums “Tendem Neman”, kuru pārstāvējis Kočņevs, bija starpniekuzņēmums darījumos. Kriminālprocess atrodas prokuratūrā uz pārbaudi. Kočņevs figurē arī citos šīs iestādes izmeklētos kriminālprocesos.
SIA “Tendem Neman” Kočņevs bijis valdē, bet iespējamā nozieguma laikā – ar paraksta tiesībām uzņēmumā. Šī firma valstij palika parādā 44 miljonus eiro, tai skaitā 23 miljonus – pievienotās vērtības nodoklī. Šobrīd parāds ir norakstīts, jo uzņēmums ir likvidēts.
“Nav uzņēmumu, nav arī parādu. Tas formāli un tīri tehniski šobrīd ir norakstīts no mūsu uzskaites sistēmas. Bet tas, protams, nenozīmē, ka tas, kas ir noticis - nav noticis, un ka kādam par kaut ko arī nebūtu jāatbild,” saka VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.
Kočņevs pats šobrīd atrodas ārpus Latvijas. Uzsāktos kriminālprocesus nevēlas komentēt, piebilstot, ka kādreiz, pēc gadiem 20 aprakstīs savos memuāros.
Tieši Kočņevs ISB vārdā arī slēdza līgumus ar LLU. Bet pieteikumus inovāciju naudai LLU varēja iesniegt tikai sadarbībā ar nozari pārstāvošu biedrību. Divos no projektiem tā ir “Zaļākai pasaulei”, kurā Kočņevam bijušas arī paraksta tiesības. Šī biedrība radīja tehnisko specifikāciju gan farša projektam, gan iepirkumiem, kur savukārt SIA “ISB” bija vienīgais pretendents un uzvarētājs.
Mihails Kočņevs “de facto” saka: “Pirmkārt, man ir zinātniskais grāds. Otrkārt man ir liela pieredze, strādājot par konsultantu, tādēļ visi jautājumi par Eiropas fondu piesaistīšanu, par zinātniskām izstrādēm, par inovācijām Latvijā – es labprāt strādāju šajā sfērā.”
“ISB” īpašniekam Kočņevam pieder arī viens procents daļu zivju konservu ražošanas uzņēmumā “Piejūra”. Tieši no tās nāca ierosinājums universitātes pētījumam. “Piejūras” valdes loceklis Mihails Šilovs vienlaikus pārstāv arī biedrību “Zaļākais pasaulei”. Šilovs apliecina, ka Kočņevu pazīst, bet neko vairāk. Uzņēmuma mērķis ir atrast jaunus produktus, ko piedāvāt tirgū. Šī shēma ļaujot gūt pārliecību par rezultātu, uzskata Piejūras” valdes loceklis Šilovs: “Šeit kāds uzņemas gan to zinātnisko daļu, gan praktisko daļu, gan to aprakstījis. Un mēs esam pārliecināti, es uzticos - ka viss padarītais ir realizējams, un tā ir milzīga atšķirība.”
Neraugoties uz lielo summu, kas tika atdota privātajam partnerim, pie inovāciju darba vismaz pirmajā projektā strādāja 25 pētnieki, visi no LLU, lielākā daļa – pārtikas tehnologi. Izmantots arī LLU aprīkojums. ISB piesaistījis zinātniekus no Krievijas, no kuriem viens jau veicis līdzīgu pētījumu. Viņi snieguši vadošus norādījumus. Piesaistītie zinātnieki nāk no Krievijas valdībai piederošā institūta “AtlantNiro” Kaļiņingradā.
Projektus uzraugošā institūcija ir Lauku atbalsta dienests (LAD). Tur projekta īstenošanā problēmas nesaskata. “Mēs izvērtējam piedāvājuma iesniedzēju, ja tas ir konkurss, un tas, ko es noteikti zinu, ka šis uzņēmumus, kas ir startējis, ir piesaistījis speciālistus, cik es zinu, no Krievijas puses, jo tur ir bijusi kāda priekšizstrāde saistībā ar šo farša ražošanu,” saka LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.
Pagaidām “Piejūras” pārstāvis nesteidz apgalvot, ka viņi ieviesīs tikko radīto inovāciju – faršu un tā produktus, piemēram, zivju makaronus, zivju pīrāgus, zivju desas vai citus. “Jūs tur redzējāt 7 bildes, bet kaut vienu bildi realizēt, tad jau izmaksās ļoti dārgi,” saka Šilovs. Lauku atbalsta dienesta nosacījumi paredz, ka jaunajiem produktiem jābūt pieejamiem visai Latvijas zivjsaimniecības un zivrūpniecības nozarei. Universitātē norāda, ka pāris uzņēmumu jau izrādījuši interesi. Bet vairākās zivrūpniecību un zivsaimniecību pārstāvošās organizācijās “de facto” apšaubīja produktu ieviešanu.
Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits arī piebilst, ka šajā gadījumā sanāk, ka Latvija “baro” Krievijas Federācijas zinātniekus. Viņi pagaidām ar projektu nav iepazinušies, jo to var izdarīt, apmeklējot LLU Jelgavā. Produktu paraugu degustācija jau notikusi arī publiski. Bet šobrīd tie redzami tikai plakātos un aprakstīti biezā dokumentā.
Ekonomisko pusi jaunajiem produktiem izstrādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektores Irinas Pilveres vadībā. Viņai šonedēļ nebija iespējams sniegt interviju, bet Pārtikas tehnoloģijas katedras vadītāja detaļas par slēgtajiem līgumiem nebija zināmas.
