Kariņš pēc tikšanās ar "Attīstībai/Par": "Jaunā vienotība" patlaban nav ieinteresēta veidot politiskos blokus

Ar AP neesot runāts par nekāda bloka veidošanu. Tāds piedāvājums neizskanēja ne no vienas, ne no otras puses, nebija arī diskusijas par to, apgalvoja Kariņš. JV patlaban nav ieinteresēta veidot jebkādu bloku, viņš teica, piebilstot, ka politiskais spēks vēlas atrast kopsaucējus.

Pēc viņa paustā, kopsaucēji līdz šim atrasti ar AP, kā arī Jauno konservatīvo partiju (JKP). "Šis ir tas, kā, manuprāt, jāstrādā - īpaši pie tik liela partiju skaita. Ir jāmeklē tēmas un darbi, kas vieno, nevis šķeļ," pārliecināts Kariņš.

Viņš atzina, ka šodienas sarunas AP bijušas produktīvas un interesantas. "Esam ļoti pārliecināti, ka Latvijai jāturpina attīstības virziens, kas ir kopā ar Eiropas partneriem," teica politiķis, uzsverot, ka jāturpina attīstīties un sadarboties rietumeiropeiskā izpratnē. "Šajā ziņā mums ir ļoti līdzīgi, ja ne pat identiski uzskati," vērtēja Kariņš.

Arī AP premjerministra amata kandidāts Artis Pabriks atzina, ka starp abiem politiskajiem spēkiem šorīt notikusi konstruktīva saruna, tajā pārrunājot programmu uzstādījumus, jo abām partijām ir ļoti līdzīgs viedoklis par to, kā Latvijai jāstrādā tālāk attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, ļoti skaidru rietumniecisku orientāciju un fiskālo stabilitāti.

"Vienojāmies, ka mums ir ļoti, ļoti līdzīgs viedoklis par to, kā tālāk veicamas reformas izglītībā, veselības nozarē," teica Pabriks, uzsverot, ka abi politiskie spēki ir vienoti pārliecībā, ka šī Saeima jāizmanto "vienreizējai iespējai beidzot veikt teritoriāli administratīvo reformu".

Pabriks uzsvēra, ka arī AP apzinās valdības veidošanās sarežģītību visām partijām, jo Saeima būs sašķelta un fragmentēta. "Mēs gribam redzēt valdošo koalīciju, kas sastāv no pēc iespējas vairāk partijām. Mēs esam par iekļaujošu politiku, negribam nevienu atstāt pavēnī. Jārēķinās ar to, ka šī Saeima pieprasīs nopietnāku darbu starp partijām," skaidroja Pabriks, vēlāk gan piebilstot, ka AP pieturas pie priekšvēlēšanu laikā teiktā par nesadarbošanos ar partiju "Saskaņa".

Pabriks arī teica, ka saprot JKP uzstādījumus un "vienīgā atšķirība starp JKP un JV ir tā, ka JV nedaudz labāk pazīstam".

JV līderis Kariņš skaidroja, ka JV un AP ir vienisprātis par nepieciešamību turpināt arī izglītības sistēmā sāktās reformas, tostarp pārejot uz vienu mācību valodu visās valsts skolās un ieviešot jauno mācību saturu. Kontekstā ar veselības aprūpes reformu politiskie spēki pagaidām "neiegāja dziļās detaļās", taču abiem ir skaidrs, ka tam ir jāķeras klāt, klāstīja politiķis.

Viņš piebilda, ka, veidojot nākamos valsts budžetus, jābūt atbildīgai budžeta politikai un nevar "uzkraut jaunus nodokļus nodokļu maksātājiem" vai iet dziļākos parādos aizņemoties.

Kariņš atzina, ka pēc divām pirmajām tikšanām politiskais spēks redz iespējas sadarboties kā ar AP, tā arī ar JKP, vienlaikus patlaban neesot skaidrības, kā veidojas valdība. "Patlaban mums nemaz nav skaidrs, ko tas nozīmē un kāda koalīcija varētu veidoties, kuras partijas būtu iekšā - tas vēl ir pilnīgi neskaidrs. Mums ir skaidrs, ka vismaz ar šiem diviem politiskajiem spēkiem varam apliecināt, ka mums ir ļoti daudz kopsaucēju," teica Kariņš, norādot, ka JV ir gatava pielikt savu spēku un zināšanas, lai izveidotu stabilu, centriski labēju valdību.

Kariņš piebilda, ka JV plānotas vēl divas tikšanās ar partiju "KPV LV" un JKP. "Patlaban neviens cits nav izrādījis iniciatīvu ar mums tikties. Mēs esam atvērti sarunās. Nevelkam sarkanās līnijas - vienīgā sarkanā līnija bija skaidra vēl pirms vēlēšanām," viņš pauda.

Vaicāts, vai JV neplāno pati izrādīt iniciatīvu, aicinot uz sarunu līdzšinējos koalīcijas biedrus, Kariņš atzina, ka, uzskata, ka pēc taisnīguma principa iniciatīva būtu jāuzņemas partijām, kas ieguvušas lielāku un spēcīgāku Saeimas pārstāvniecību.