Eksperts: Latvija devusi Krievijai signālu

Viņš skaidroja, ka šāda paziņojuma mērķauditorija ir publiska proti, tas ir vēstījums sabiedrībai, tai atgādinot par riskiem. Šādam paziņojumam ir nozīme publiskās domas veidošanā gan valsts iekšienē, gan sabiedrības vidū, gan arī starptautiski, uzskata eksperts. Viņaprāt, šādā veidā tiek nodots signāls ne tikai Latvijas sabiedrībai un sabiedrotajiem, bet arī Krievijai, lai tā saprastu, ka citas valstis zina, ar ko tā nodarbojas, kā arī, lai tā zinātu, ka par to tiks atklāti runāts un informēta sabiedrība.

Iepriekš, informējot par Krievijas darbībām, vairāk ticis runāts par krievvalodīgo aktīvistu iesaisti dažādās norisēs, bet šajā gadījumā akcents ir kiberjomā. SAB paziņojums, pēc eksperta domām, iederas starp citu valstu paziņojumiem par kiberuzbrukumiem un ar kopējo uzstādījumu Latvijas sabiedroto vidū. Sprūds skaidroja - ja arī citās valstīs ir līdzīgi paziņojumi, tātad kiberdrošība tiek atzīta par vienu no izaicinājumiem. SAB paziņojums dodot signālu ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī netiešā veidā citām valstīm, ka esam sabiedrotie, saskaramies ar līdzīgiem izaicinājumiem un tādēļ ir jāsadarbojas, teica Sprūds.

Signāls Krievijai tiekot dots ar vēstījumu "neejiet pārāk tālu, jo attiecības tas neuzlabos", sacīja LĀI direktors. Valstis, kas nākušas klajā ar līdzīgiem paziņojumiem, tādā veidā parāda Krievijai - ja tā vēlas labas attiecības, tad jāaizdomājas par attiecīgajām aktivitātēm un iejaukšanos valstu iekšienē, vērtēja Sprūds.

Kopēja valstu rīcība saistībā ar kiberuzbrukumiem no GRU puses varētu sekot, tomēr tā varētu nebūt ļoti nopietna rīcība, pieļāva Sprūds. "Arī Rietumi saprot - cik tad tālu var iet - vai izraidīsim visus Krievijas diplomātus? Vai slēgsim ciet vēstniecību? Rietumi negrib pārtraukt attiecības ar Krieviju un to izolēt. Krievija no vienas puses ir jāattur, bet tajā pašā laikā dialogs ir nepieciešams gan ekonomiskas, gan enerģētikas jomā," piebilda Sprūds.

Viņš pieļāva, ka atbilde varētu būt vairāk simboliska un diplomātiska, nevis tāda, kas novestu pie kādām lielām sankcijām, pieļāva eksperts.

Jau vēstīts, ka GRU pēdējo gadu laikā spiegošanas nolūkā vairākkārt īstenojusi uzbrukumus Latvijas kibertelpai, un visbiežāk tie vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem, aģentūra LETA uzzināja SAB.

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai "OPCW", Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar "MH17" lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

Ārlietu ministrijā (ĀM) jau iepriekš norādīja, ka Latvija pauž atbalstu Lielbritānijai, ASV un Nīderlandei, vēršoties pret Krievijas kiberuzbrukumiem. "Latvija pauž atbalstu Apvienotajai Karalistei, ASV un Nīderlandei, kas 4.oktobrī publiskoja informāciju par Krievijas militārā izlūkdienesta kiberuzbrukumiem, tai skaitā kiberuzbrukumu mēģinājumiem pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, Starptautisko antidopinga aģentūru un citiem civiliem mērķiem daudzviet pasaulē," teikts ĀM paziņojumā.

Iepriekš arī vēstīts, ka Lielbritānija ar sabiedrotajiem apspriedīs iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās militārā izlūkdienesta GRU veiktajiem kiberuzbrukumiem.

Nīderlande aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu OPCW Hāgā un izraidījusi četrus krievu aģentus, ceturtdien paziņoja Nīderlandes Aizsardzības ministrija. Augstākās NATO un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas nosodīja Krievijas kiberuzbrukumus Hāgā bāzētajai starptautiskajai OPCW, šādi reaģējot uz Nīderlandes apsūdzībām, ka kiberuzbrukumā vainojami Krievijas militārā izlūkdienesta aģenti.

Tikmēr ASV Tieslietu ministrija izvirzīja apsūdzības septiņiem Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģentiem par kiberuzbrukumiem ASV un starptautiskajām organizācijām. Apsūdzēto vidū ir četri aģenti, par kuriem ceturtdien paziņoja Nīderlande, kuri aprīlī mēģināja Hāgā veikt kiberuzbrukumu OPCW un tika izraidīti.

Arī Kanāda ceturtdien paziņoja, ka arī pret to bijuši vērsti Krievijas kiberuzbrukumi, konkrēti pret sporta ētikas centru un Monreālā bāzēto Pasaules Antidopinga aģentūru.