foto: LETA
Publicēts astoņu partiju premjera, ekonomikas un finanšu ministra amatu kandidātu vērtējums
Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu zāle.
Politika
2018. gada 28. septembris, 08:00

Publicēts astoņu partiju premjera, ekonomikas un finanšu ministra amatu kandidātu vērtējums

LETA

Pirms oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām "Ekonomistu apvienība 2010" sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA novērtējusi partiju izvirzītos premjerministra, ekonomikas ministra un finanšu ministra amata kandidātus, un piektdien tiek publicēts apkopojums vēl par četrām partijām.

Kopumā vērtēti astoņu partiju nosauktie kandidāti - viņi pārstāv tos politiskos spēkus, kas, saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, varētu iekļūt nākamajā Saeimā.

Apkopojums par partijām tiks publicēts alfabētiskā secībā, piektdien - par Latvijas Reģionu apvienību (LRA), nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), "Saskaņu", kā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Ceturtdien tika publicēti vērtējumi par apvienību "Attīstībai/Par!", Jauno konservatīvo partiju, "Jauno Vienotību" un partiju "KPV LV".

Publiski izvirzītie kandidāti vērtēti, ņemot vērā pieredzi cilvēku un procesu vadībā, kompetenci attiecīgajā jomā, iegūto akadēmisko izglītību, politisko pieredzi, kā arī līdera potenciālu, ko vērtētāji centās noskaidrot, ļaujot par sevi stāstīt pašiem kandidātiem.

Vērtējuma galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo amatu kandidātiem, izvērtēt viņu profesionālo un politisko kapacitāti ieņemt šos amatus, kā arī reputāciju un līdera potenciālu.

Vērtēšanas procesā uzaicināti eksperti - personāla atlases firmas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa, žurnāliste Anna Ūdre, Amerikas Latviešu apvienības valdes loceklis, uzņēmējs Mārtiņš Andersons un politologs Ivars Ījabs.

LRA premjera amata kandidāta Edvarda Smiltēna vērtējumā norādīts, ka viņa līdzšinējā pieredze, ņemot vērā jaunību, lielākoties ir saistīta ar profesionālo politiku. Smiltēnam ir laba izglītība jurisprudencē un pieredze likumdošanā, tomēr viņš nav strādājis vadošu darbu izpildvarā. LRA iespējamais ekonomikas ministra amata kandidātam Jānim Vilnītim ir liela praktiska pieredze uzņēmējdarbībā un lielu uzņēmumu vadībā, tomēr pieredze nacionālā līmeņa politikā ir neliela. Apvienības finanšu ministra amata kandidāts nav publiski nosaukts.

Nacionālās apvienības premjera amata kandidāta Roberta Zīles pieredze un zināšanas par politiskajiem procesiem iegūtas dažādos amatos, tajā skaitā esot satiksmes un finanšu ministram. Kaut arī Zīle ieņēmis nozīmīgus amatus politikā un akadēmiskajā vidē, vērtējot kandidāta pieredzi cilvēku un procesu vadībā, secināts, ka praktiskas vadības pieredzes privātajā sektorā viņam nav.

VL-TB/LNNK finanšu ministra amata kandidātes Līgas Leitānes vērtējumā norādīts, ka viņai trūkst praktiskas pieredzes lielu uzņēmumu un organizāciju vadībā, kā arī pieredzes politikā un valsts pārvaldē. Nacionālās apvienības iespējamais ekonomikas ministra amata kandidātam Pēterim Leiškalnam, pretendējot uz šo amatu, būtu vēlamas plašākas par enerģētikas, rūpniecības un tautsaimniecības politiku, kā arī lielāka pieredze cilvēku un procesu vadībā.

"Saskaņas" premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim ir plaša politiskā pieredze, tomēr cilvēku un procesu vadībā ir ierobežota, jo viņš nav strādājis vadošos amatos tautsaimniecībā.

Finanšu ministra amata kandidātei Ļubovai Švecovai ir pieredze praktiskā darbībā VID ar nodokļu iekasēšanu, kā arī amatam atbilstoša izglītība. Tomēr viņa nav vadījusi lielus cilvēku kolektīvus un organizācijas, viņai nav arī vērā ņemamas politiskās pieredzes.

"Saskaņas" ekonomikas ministra amata kandidātam Ivaram Zariņam ir plaša pieredze politikā, arī kompetence attiecīgajā jomā, vērtējot viņa iepriekšējo karjeru. Vienlaikus Zariņam nav vērā ņemamas lielu kolektīvu vadības pieredzes, kā arī izglītību būtu grūti nosaukt par mūsdienām pilnībā atbilstošu.

ZZS premjera amata kandidātam Mārim Kučinskim ir ilggadēja un būtiska pieredze politikā, ieņemot virkni augstu amatu, kā arī virzot nozīmīgus procesus, to vidū jaunāko nodokļu reformu. Taču mūsdienu mainīgajā pasaulē valsts vadītāja amata pretendentam nāktu par labu konkurētspējīgāka akadēmiskā izglītība, kā arī nevainojama angļu valodas prasme.

ZZS iespējamajai finanšu ministra amata kandidātei Danai Reizniecei-Ozolai netrūkst pieredzes politikā un kompetences attiecīgajā jomā. Tomēr, vērtējot viņas pieredzi lielu uzņēmumu vadībā, secināms, ka, papildus amatiem valsts pārvaldē esošā finanšu ministre nav ieņēmusi augstus amatus lielos uzņēmumos, kas sniegtu būtisku pieredzi lielu organizāciju vadībā. ZZS ekonomikas ministra amata kandidāts nav publiski paziņots.

Nākamnedēļ tiks publicēts arī partiju priekšvēlēšanu programmu izvērtējums.