FOTO: Nacionālais teātris sezonu sāk ar "Pūt, vējiņi!" - Ulda lomā spoži uzmirdz mirušā Jāņa Reiņa dēls Jēkabs
Latvijas Nacionālais teātris ar izrādi "Pūt, vējiņi!" atklājis savu nu jau 100. sezonu. Uz tās pirmizrādi pulcējās sabiedrībā zināmi ļaudis, tostarp augsta ranga amatpersonas.
Teātra cienītāji ierodas uz Nacionālā teātra 100. sezonas atklāšanu - izrādi "Pūt, vējiņi!"
"Vienreizēji! Efektīvi! Neticami!" - tā par jaunās sezonas sākumu portālam Jauns.lv teic apmeklētāja Annija, kurai paveicās izrādi redzēt oficiālajā pirmizrādē. Viņa uzskata, ka režisoram Elmāram Seņkovam izdevies ikonisko Raiņa lugu pacelt citā, jaunā līmenī. Skatītāja īpaši novērtējusi jaunā aktiera Jēkaba Reiņa spēli - viņš ir pirms diviem gadiem mūžībā aizgājušā Nacionālā teātra aktiera Jāņa Reiņa dēls. Izrādē "Pūt, vējiņi" Jēkabs Reinis saspēlējas ar savu māti, aktrisi Lāsmu Kugrēnu. "
"Bija gan saskatāma, gan saklausāma pārliecinoša līdzība ar viņa talantīgo tēvu - nu jau aizsaulē aizgājušo aktieri Jāni Reini. Pirmizrādē vairāki apmeklētāji atzina, ka Jēkaba aktieriskais šarms mantots no vecākiem," portālam Jauns.lv sacīja skatītāja.
Rainim "uzlikts filtrs"
Kā atzīst izrādes režisors Elmārs Seņkovs: “Šī ir mana pirmā satikšanās ar Raini teātrī. Sākumā zināmais stāsts man raisīja asociācijas ar Gunāra Pieša filmu, ar mazliet naivi romantisko stāstu starp mīlniekiem. Strādājot ar lugu, “Pūt, vējiņi!” man atvērās kā liela mēroga traģēdija, kas stāsta daudz vairāk, nekā biju paredzējis. Tā liek domāt par šodienu - par mums, par mūsu kultūras mantojumu, par dziedāšanas svētkiem, par kopējo telpu, kurā mēs dzīvojam.”
“Rainim mūsu izrādē ir “uzlikts” Dziesmu un deju svētku filtrs - piederības sajūta, ko visi piedzīvo svētkos, vienalga, vai viņi piedalās vai vēro klātienē vai caur televizora un datora ekrāniem. Simtgades svētki šovasar bija fenomens. Tāds beznosacījumu prieks. Un ļoti gribas, lai šo sajūtu cilvēki gūst atkal, skatoties izrādi. Sajūtu, ka mēs esam kopā. Tā ir piederība visos līmeņos. Ne tikai kā gaidītam šī teātra skatītājam, bet piederības sajūta Rainim, arī Latvijas ļoti īpašajam simtgades gadam. Es esmu iztēlojusies, ka mēs izrādē rādām mazu daļiņu no mūsu visu lielās Latvijas un ka mēs esam kopā” – stāsta izrādes vizuālās koncepcijas autore Monika Pormale.
