Sociālā kampaņā aicina vecākus radīt ģimeni, uzņemot bērnu namā esošos bērnus

“Ceru, ka šodien aizsāktā kampaņa “Radi ģimeni” pāraugs kustībā, tajā iesaistoties arvien jaunām ģimenēm, jo patlaban uzņemošo ģimeņu skaits vēl joprojām Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu bērnu aprūpi ģimeniskā vidē. Aicinu ikvienu iepazīties ar uzņemošās ģimenes statusiem un izvērtēt, kurš no tiem būtu piemērotākais. Vai tās būtu ģimeniskas sajūtas radīšana, pavadot laiku kopā ar bērnu brīvdienās, vai dodot mājas un kļūstot par pilna laika vecākiem. Institucionālajā aprūpē esošajiem bērniem svarīgi nodrošināt augšanu ģimeniskā vidē pēc iespējas ātrāk, tāpēc mēs priecājamies par katru bērnu, kas atradis ģimeni, neatkarīgi no tās statusa – viesģimene, aizbildnis, audžuģimene, vai adoptētājs. Pateicoties nevalstiskā sektora pašaizliedzīgajam darbam un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas atvērtībai jaunām pārmaiņām, ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kas ir gatavas uzņemt bērnus savās mājās, kā rezultātā bērnu skaits bērnu namos jau ir samazinājies,” atklāj Labklājības ministrs Jānis Reirs.

2017. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 6669 bērniem. No tiem 1173 bērni jeb 18% atradās audžuģimenēs (2016. gadā – 1193 bērni jeb 17%), 4459 bērni jeb 67% atradās aizbildnībā (2016. gadā – 4548 bērni jeb 65%), bet 1037 bērni jeb 15% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem atradās aprūpes iestādē (salīdzinoši 2016. gadā tie bija 1216 bērni jeb 18%). Tādējādi 2016. gada beigās audžuģimenēs vai pie aizbildņa atradās 83% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bet 2017. gada beigās – 85%.

“Esmu ļoti priecīga par šo iniciatīvu, jo ir svarīgi stāstīt un skaidrot, lai uzrunātu arvien vairāk cilvēku un katram bērnu nama bērnam būtu ģimene. Jau pirmajā kampaņas dienā manis stāstītais televīzijā ir uzrunājis kādu ģimeni Tukumā, kas vērsās pie atbalsta programmas “Plecs” un pieteicās kļūt par uzņemošo ģimeni,” atklāj kampaņas “Radi ģimeni” sadarbības partnera atbalsta programmas “Plecs” vadītāja Līva Fomrate. Vienlaikus viņa atzīst: “Pēdējā gada laikā ārpusģimenes aprūpes sistēma ir kļuvusi daudz draudzīgāka un atvērtāka, veicinot jaunu ģimeņu radīšanu. Atbalsta centru darbs līdzās jau iesāktajām “Plecs” atbalsta programmām sniegs jaunu pozitīvu impulsu, lai šajā kustībā iesaistītos tie vecāki, kas par ģimenes došanu bez vecāku gādības palikušam bērnam ir domājuši, bet nav vēl spēruši šo soli. Tādu – domātāju  ir ap 30% jeb 204 000 ģimeņu”.

Kā ziņots, lai palielinātu uzņemošajām ģimenēm pieejamā atbalsta iespējas, no šī gada rudens tiek veidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru darbību nodrošinās nevalstiskās organizācijas (biedrības vai nodibinājumi) vai komersanti, saņemot finansējumu no valsts budžeta. Atbalsta centri piesaistīs jaunas uzņemošās ģimenes, nodrošinās apmācības un psihosociālo atbalstu šīm grupām, nodrošinās audžuģimenes psiholoģisko izpēti un citus atbalsta pasākumus. Atbalsta centru sniegto pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanu un pārraudzību veiks Labklājības ministrija. Darbu jau uzsākuši trīs biedrības “Latvijas SOS bērnu ciemata asociācija” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā, Bauskā un Valmierā. Šodien LM apliecinājumus saņēma divi nodibinājuma “Sociālo Pakalpojumu Aģentūras” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā un Liepājā. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā šiem centriem pievienosies vēl citi, nodrošinot atbalstu visā Latvijā.

Līdz ar būtiskām izmaiņām ārpusģimenes aprūpes sistēmā, ģimeņu uzrunāšanā svarīgs ir līdzcilvēku piemērs. Sociālajā kampaņā savos stāstos dalās četras uzņemošās ģimenes, starp tām audžumamma Dace Ģertrūde Paulīte: “Kad pirms teju sešiem gadiem kļuvu par audžumammu divpadsmitgadīgajam Andrejam, savā ceļā biju viena pati. Tagad daudz kas ir mainījies un vecāki vairs nav vieni, ir vieglāk, tāpēc esmu pārliecināta, ka kopīgi mums visiem izdosies dot mājas ikvienam bērnam Latvijā”.

“Bērna uzņemšana ģimenē maina ne tikai bērnu, bet arī pašus vecākus. Situācijās, kad netiku galā, meklēju atbildes, kas ļāvis man augt akadēmiski un emocionāli. Lielākoties vecāki vēlas ģimenē uzņemt mazus bērniņus. Sākotnēji arī es. Tagad vēlos dot mājas tikai pusaudžiem. Tā ir iespēja iepazīst jaunu cilvēku savā dzīvē, veidojas attiecības. Pusaudzis ienāk ar savu vērtību komplektu un pasaules uzskatu, laika gaitā ģimenē viņa vērtības un uzskati mainās, arī tas, kā viņš pats sevi redz – un ir milzīgs gandarījums. Audžudēlu Andreju uztveru kā dēlu un viņam esmu mamma,” atzīmēja D.Ģ. Paulīte.

Labklājības ministrija īsteno sociālo kampaņu “Radi ģimeni”, kuras mērķis, sadarbībā ar atbalsta programmu “Plecs” ir skaidrot uzņemošās ģimenes statusu - audžuģimene, aizbildnis, viesģimene, adoptētājs, to iegūšanas procesus un atbalsta iespējas.  Plašāka informācija: radigimeni.lv