Ap 100 Krievijas latviešu pilsonības jautājumu aicinās risināt nākamajai Saeimai
Ap 100 Krievijas latviešu pilsonības jautājumu, kā arī citus nepieciešamos grozījumus Pilsonības likumā aicinās veikt nākamajai, 13.Saeimai, šodien lēma Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka 12.Saeimas darbības laikā vairs neesot iespējams pagūt trīs lasījumos pieņemt kvalitatīvus grozījumus Pilsonības likumā. Tāpēc paredzēts informāciju par nepieciešamajām izmaiņām atstāt zināšanai nākamajam sasaukumam.
Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova norādīja, ka runa ir par aptuveni 100 latviešiem, kuri par Latvijas pilsoņiem kļuva bērnībā laika posmā no 1992. līdz 1995.gadiem. Pašlaik viņi dzīvo Krievijā un viņiem ir arī šīs valsts pilsonība.
Pilsonības likums neļauj šiem cilvēkiem pēc 25 gadu vecuma saglabāt Latvijas pilsonību, ja viņi saglabā arī Krievijas pilsonību. Taču, kā akcentēja Vlasova, tad bez Krievijas pilsonības kaimiņvalstī praktiski nav iespējams normāli dzīvot, piemēram, attiecībā uz pieeju veselības pakalpojumiem vai sūtījumu izņemšanu pastā. Lasova izteicās, ka tas ir "nonsenss" šiem cilvēkiem atņemt Latvijas pilsonību.
Deputāti atzina, ka šis un citi Pilsonības likuma jautājumi ir jārisina, taču reizē izskanēja pozīcija, ka 12.Saeima nepagūtu veikt nepieciešamās izmaiņas.
13.Saeimas vēlēšanas notiks 6.oktobrī un darbu tā sāks mēnesi vēlāk līdz ar pašreizējā parlamenta sasaukuma beigām.
