Kautiņš un savādas policijas aizturēšanas: velosipēdisti un autovadītāji nespēj sadalīt tikko izremontēto Brīvības ielu
foto: ekrānuzņēmums no video
Pirmais incidents sākotnēji publicēts portālā “Youtube”.
Sabiedrība

Kautiņš un savādas policijas aizturēšanas: velosipēdisti un autovadītāji nespēj sadalīt tikko izremontēto Brīvības ielu

Jauns.lv

Nedēļas laikā sociālajos tīklos parādījušies divi stāsti, kuru pamatā ir satiksmes dalībnieku savstarpēji pārpratumi uz tikko kā izremontētās Brīvības ielas. Vienā no tiem nikns autovadītājs metas piekaut riteņbraucēju, kurš uz brauktuves ieņēmis vietu starp automašīnām, savukārt otrā – velosipēdistu par noteikumu pārkāpumu aptur policisti, kuri, kā apgalvo riteņbraucējs, nav spējuši paskaidrot aizturēšanas iemeslus.

Kautiņš un savādas policijas aizturēšanas: velosip...

Pirmais incidents sākotnēji publicēts portālā “Youtube”.

Video redzams kā pa brauktuvi pārvietojas velosipēdists, kuram ceļu piepeši aizšķērso BMW automašīna. Tās šoferis, nemierā ar priekšā braucošā riteņbraucēja kustību, izlec no auto un metas uzbrukt.

Konkrēto video internetā ievietojis Sergejs Bižāns, apakšā citējot daļu no Ceļu satiksmes noteikumiem, kuros minētas papildu prasības velosipēdu vadītājiem:

“Velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts: (..) 200.3. braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta, vai bīstama. Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji, un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēdu vadītāji nekādā veidā nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekš­roka. Braucot pa ietvi, vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.”

Saremontētā Brīvības iela esot nedraudzīga velosipēdistiem

Kā portālam Jauns.lv skaidroja pats riteņbraucējs, rīdzinieks Māris Kalējs, situācija, kura uzfilmēta video, uzskatāmi demonstrē, cik nedraudzīga gan velosipēdistiem, gan arī pārējiem satiksmes dalībniekiem patiesībā ir tikko izremontētā Brīvības iela.

Tās izkārtojums paredzot, ka, lai ievērotu ceļus satiksmes noteikumus, velosipēdistiem nepieciešams braukt pa brauktuvi, tieši blakus sabiedriskā transporta joslai, iespiežoties starp garām braucošajiem automobiļiem.

“Veloceliņu infrastruktūras attīstību Rīgas dome sola jau četrus gadus, taču realitātē nekas nenotiek,” piebilst Māris.

Komentējot konkrēto incidentu, riteņbraucējs stāsta, ka vīrieši ķiršu krāsas BMW automobilī sākumā piebraukuši klāt. Tad pavērts pasažiera puses logs pa kuru viens no vīriešiem uzkliedzis: “Kur tu brauc? Mēs tevi nodauzīsim!”

Kā redzams video, pēcāk abi vīrieši izkāpj no automašīnas un viens no viņiem metas spert Mārim.

“Neesmu cietis šajā uzbrukumā. Viņi abi iekāpa un aizbrauca, jo saprata, ka tiek filmēti,” skaidro riteņbraucējs. Iesniegums Valsts policijā par notikušo gan ir uzrakstīts.

To, ka riteņbraucējs pa brauktuvi pārvietojies atbilstoši tam, kā konkrētajā vietā to paredz noteikumi, apstiprina arī ceļu policijā.

Aiztur, taču nepaskaidro, kādēļ

Uzmanību izremontētajai Brīvības ielai un tās joslu izkārtojumam pievērš vēl kāds incidents, kurā iesaistītais velosipēdists par piedzīvoto izstāstījis sociālajos tīklos.

Pilsētvides aktīvists, arhitekts Oto Ozols portālā “Twitter” dalījies ar fotogrāfijām no Brīvības ielas, kur it kā ticis aizturēts par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, taču, kā pats apgalvo, no policistiem tā arī nav saņēmis skaidras norādes par to, kas tieši pārkāpts.

“[...] aizturēja uz 4 stundām, jo viņiem šķiet, ka esmu lietojis narkotikas,” sociālajos tīklos raksta Oto.

Likumsargu uzmanības centrā viņš nonācis 5. septembrī, trešdienas rītā, pa ceļam uz darbu. 

“Braucu pa Brīvības ielas brauktuves malu, kā to šobrīd paredz noteikumi, dzirdu uztaurē viena mašīna, pēcāk blakus piebrauc ceļu policisti un liek apstāties. Man tika pārmests, ka neesmu uzvilcis atstarojošo vesti un ķiveri, uz ko atbildēju, ka noteikumi to kategoriski nepieprasa. Citus pārkāpumus viņi man nevarēja nosaukt un paziņoja, ka viņiem esot aizdomas, ka esmu lietojis narkotikas,” telefonsarunā ar Jauns.lv stāsta Oto.

Tālāk viņš aizvests uz Valsts policijas iecirkni Matīsa ielā, kur pavadījis aptuveni četras stundas. Pēcāk nācies paviesoties arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā.

Lai arī Oto piedzīvotā centrā ir velo satiksmes nejēdzības Rīgas centrā, pārsteigumu šoreiz sagādājusi arī policistu attieksme.

Riteņbraucējs pārvadāts policijas transportlīdzeklī, kura aizmugurē, aizturēto personu pārvadāšanai paredzētajā daļā uz grīdas mētājusies šļirce:

Oto izdevies ierakstīt arī daļu no sarunas ar policistiem:

Kā sarunā apgalvo Oto, policisti pēc brauciena redzēto viņam skaidrojuši, sakot: ”Nobildēji, kaut kur liksi?” Par šļirci uz grīdas paskaidrots, ka policistiem “neviens nemaksā”, lai tie uzkoptu dienesta automašīnas.

Notikušo, gan saistībā ar pašu velosipēdista aizturēšanu, gan likumsargu uzvedību un komunikāciju, Valsts policija komentēja portālā “Twitter”:

*VP tvītā ar video domāts video ieraksts, kurš veikts ar policijas ekipāžas rīcībā esošo kameru.

Rīgas ielas kritizē arī pasaulslavens pilsētplānotājs

Atgriežoties pie velo satiksmes tēmas, Oto, kura specialitāte ir arhitektūra un pilsētplānošana, norāda, ka, papildu 2014. gadā izteiktajiem Rīgas Domes solījumiem, ticis izstrādāts arī speciāls projekts, kurš paredzējis veloceliņa izbūvēšanu Brīvības ielā, nesamazinot automašīnām paredzēto joslu skaitu.

Kā stāsta speciālists, projekts, kurš gadu nostāvējis plauktā, tā arī nav ticis realizēts, jo, viņaprāt, apšaubāmā satiksmes auditā secināts, ka veloceliņa izbūve Brīvības ielā neesot laba ideja.

“Taču piecu auto joslu izbūve ir tiešā pretrunā ar Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam,” pauž Oto, piebilstot, ka patlaban Brīvības iela ir padarīta ērtāka tieši automobiļiem un riteņbraucējiem dod izvēli – spraukties starp sabiedriskajam transportam paredzēto joslu un automašīnām, kuras pārvietojas pa tām domāto ceļa daļu.

“Acīmredzot ne vien autobraucējiem, bet pat policistiem nav skaidrības, kā īsti riteņbraucējiem būtu jābrauc pa Brīvības ielu,” piebilst velosipēdists.

Vērts pieminēt, ka kritiski par Rīgas uzņemto pilsētas attīstības kursu kritiski izteicies arī pasaulslavenais dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls.

Paradoksāli, ka Rīgas pašvaldība ar šo speciālistu ir sadarbojusies jau iepriekš un partnerattiecību turpināšanos paredz arī vēl nesen, 24. augustā parakstīts memorands, taču, kā iepriekš medijos jau izskanējis, vērā ņemama daļa šī eksperta ieteikumu ir palikuši neuzklausīti.

Velosipēdu joslu nav satiksmes intensitātes dēļ

Skaidrojot Brīvības ielas jauno joslu izkārtojumu RDSD norāda, ka, izstrādājot konkrēto satiksmes organizācijas risinājumu, tika izskatīti vairāki iespējamie varianti, tostarp, gan velojoslas ierīkošana, gan arī ceļa zīmes Nr.824 "Transportlīdzekļa veids" (velosipēds) ierīkošana, tādējādi atļaujot ar velosipēdu braukt pa sabiedriskā transporta joslu.

"Kā galvenais arguments, kādēļ nebija iespējams paredzēt velojoslas Brīvības ielā, ir sabiedriskā transporta kustības intensitāte, kas maksimumstundā ir 1.38 reisi minūtē. Lai netraucētu sabiedriskā transporta kustību, nodrošinātu velobraucēju drošību un ņemtu vērā LVS 190-9 "Velosatiksme" prasības, pieturvietu zonās velosatiksme būtu jāatdala no sabiedriskā transporta satiksmes. Savukārt, lai atļautu velosipēdiem braukt pa sabiedriskā transporta joslu, saskaņā ar LVS 190-9 "Velosatiksme" prasībām, sabiedriskā transporta braukšanas josla ir jāveido 4.5 metrus plata. Šāda prasība ir iestrādāta standartā ņemot vērā, ka šaurākā braukšanas joslā sabiedriskais transports nevar apsteigt velobraucēju. Ņemot vērā iepriekš minēto, atļaujot velobraucējiem braukt pa sabiedriskā transporta joslu, tiktu būtiski apgrūtināta sabiedriskā transporta kustība un netiktu nodrošināta velobraucēju drošība pieturvietu zonās. Tādējādi netiktu sasniegts satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis - nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti un samazināt kavējumus ~32% reisu ārpilsētas virzienā," pauda RDSD sabiedrisko attiecību speciāliste Una Ahuna-Ozola.

Departaments papildus arī norāda, ka jaunā Brīvības iela būtiski uzlabos dzīvi sabiedriskā transporta pasažieriem.

"Norādām, ka vienā darba dienā Brīvības ielas posmā, kurā ieviesta jaunā sabiedriskā transporta josla, pārvietojas aptuveni 20 000 pasažieru, savukārt kopējais pasažieru skaits, kuri izjutīs uzlabojumus no ieviestās sabiedriskā transporta joslas, sasniedz aptuveni 110 000 pasažieru," pauda RDSD pārstāve.

Ņemot vērā iebildumus par satiksmes organizāciju Brīvības ielā un saņemto priekšlikumu par papildzīmes Nr.824 "Transportlīdzekļa veids" (velosipēds) uzstādīšanu Brīvības ielā atļaujot velosipēdistiem braukt pa sabiedriskā transporta joslu, lai uzklausītu arī citu institūciju viedokli, jautājums tikšot izskatīts RDSD Satiksmes koordinācijas konsultatīvās padomes sēdē, informēja departaments.