Emīls Jakrins skaidro, kur paliek vecais bruģis, kas ielu remontdarbos tiek nomainīts uz jaunu
"Mums absolūta prioritāte, ja mēs kaut kur ņemam nost akmens bruģi, ir to glabāt un izmantot. Piemēram, pagājušogad tika taisīta Lenču un Ganu iela. Tur arī tas bruģis, kas tika noņemts, piemēram, no Barona ielas un citiem objektiem, nonāk. Kas attiecas uz betona bruģi, nekādas vēsturiskas vērtības tam nav. Lielākoties tas netiek izmantots otrreiz,” Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins sacīja RīgaTV 24 raidījumā "TOP5", skaidrojot, kur nonāk bruģis, kas ielu remontdarbos tiek nomainīts uz jaunu ielas segumu.
Jakrins sacīja, ka lielākoties vecais ielas segums gan ir pārāk nolietojies, lai to izmantotu citur, turklāt, viņaprāt, cilvēki vēlas uz ielām redzēt jaunu bruģi, nevis jau nolietotu: “Kas attiecas uz ielas kalpošanu, normāls cikls ielu seguma mainīšanai – neatkarīgi, vai ir asfalts vai bruģis - ir 8 gadi. Tiek arī inženieriski uzskatīts, ka šis materiāls nolietojas tajos 8 gados. Skaidrs, ka Rīgas pilsēta 8 gados nespēj tikt līdzi, mums šis cikls ir daudz garāks – padsmit gadi un vairāk. Mūs kā darba izpildītāju cilvēki nesaprastu, ja mēs, piemēram, Merķeļa ielas bruģi ieliktu Ziepniekkalnā. Cilvēki tur arī grib jaunu bruģi.”
Jakrins arī uzskata, ka izmantot lietotu bruģi jaunā projektā būtu dīvaini. “Būvlikums pasaka to, ka, ja mēs gribam taisīt Ziepniekkalnā no jauna kādu ielu, tas ir jātaisa kā pilns projekts. Ierakstīt projektā, ka mēs liksim lietotu bruģi, būtu mazliet komiski,” viņš norādīja raidījumā.
