Juris Binde: "Papīru pārveidošana elektroniski vēl nenozīmē digitālu valsts pārvaldi"

Viņš norādīja, ka ideja par digitālu valsts pārvaldi ir jautājums par izpratni. "Daudzos iestāžu gaiteņos dominē uzskats, ka, ja mēs papīra dokumentus pārveidojam par elektroniskiem dokumentiem, tad mums ir digitālā valsts pārvalde. Patiesībā tā nemaz nav, jo ir jāmaina paši procesi. Papīra dokumentus tikai pārceļot elektroniskā vidē nekas nemainās," skaidroja Binde.

Binde atzīmēja, ka valsts pārvaldē ir jāpaaugstina kompetence informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. "Lielākā daļa neveiksmīgo e-projektu ir tiešā veidā saistīta ar pasūtītāja nekompetenci un iepirkuma sistēmas dīvainībām. Ja vienu lielu sistēmu sadala četrās daļās un izsola četriem dažādiem izstrādātājiem, tad nav arī nekāds brīnums, ka rezultātā šīs četras daļas kopā nestrādā. Drīzāk būtu liels brīnums, ja tās patiešām kopā strādātu," uzsvēra Binde.

Viņš papildināja, ka šo atsevišķo daļu salāgošana pēc tam ir dārga un neproduktīva. "Līdzīgi kā būvniecībā, arī šajā jomā ir jābūt vienam ģenerāluzņēmējam, kurš ir atbildīgs par visu sistēmas arhitektūru un darbību. Tas ir pasūtītāja izglītības un izpratnes jautājums," teica Binde.

Kā ziņots, LMT apgrozījums pagājušajā gadā pieauga par 3,7% salīdzinājumā ar 2016.gadu un bija 163,664 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa palielinājās par 26,2% - līdz 30,674 miljoniem eiro.

LMT reģistrēts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Lattelecom" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - Privatizācijas aģentūrai.