2,4 grādus virs normas: aizvadītais jūlijs bijis otrs siltākais novērojumu vēsturē

Siltāko jūliju sarakstā šis gads dala otro un trešo vietu ar 2011. gadu; pirmo vietu ieņem 2010. gads, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz pat +21,5 grādiem.

Šī gada jūlijā kopumā tika pārspēti 23 karstuma rekordi, tajā skaitā 30.jūlijā Ainažos ar +33,7 grādiem sasniegts novērojumu stacijas absolūtais rekords, bet šajā dienā Bauskā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +34,2 grādiem, reģistrēts jauns mēneša trešās dekādes rekords Bauskā, kā arī līdz šim lielākā tveice Latvijā šajā gadā.

Savukārt mēneša zemākā gaisa temperatūra bija +7,3 grādi 5. jūlijā Pāvilostā. Jūlija pirmā dekāde valstī kopumā bija 1,4 grādus vēsāka par normu, turpretī mēneša otrajā un trešajā dekādē gaisa temperatūra pakāpās attiecīgi 3,8 un 4,9 grādus virs klimatiskās normas.

Mēneša kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 52 milimetri jeb 31% zem mēneša normas, kļūstot par sausāko jūliju kopš 2006. gada, kad nokrišņu daudzums bija vien nepilni 19 milimetri. Pagājušajā gadsimtā vēl vismaz desmit gados nokrišņu daudzums jūlijā bija mazāks nekā šogad.

Kā ierasts vasarā, nokrišņu daudzuma sadalījums pagājušajā mēnesī bija nevienmērīgs. Lielākais lietus daudzums reģistrēts Krāslavas novada Piedrujā, kur tas sasniedza 112,6 milimetrus, bet mazākais - Kolkā, kur bija tikai 14,5 milimetri nokrišņu.

Lai gan pērkona negaiss vietām atnesa vētrainu vēju, LVĢMC novērojumu stacijām stiprākie vēji gāja secen - brāzmu spēks tajās nepārsniedza 19 metru sekundē.

Kā ziņots, jūnijs šogad Latvijā bija grādu siltāks par normu, savukārt maijs, mēneša vidējai gaisa temperatūrai pakāpjoties teju četrus grādus virs ierastā līmeņa, kļuva par siltāko pavasara mēnesi valsts vēsturē.

Kopš pavasara lielā valsts daļā turpinās sausums - šogad tikai janvārī un aprīlī nokrišņu daudzums sasniedza normu. Šī gada nokrišņu deficīts pieaudzis līdz 110 milimetriem.