Latvijas vēstnieks Turcijā: "Patvērums Sīrijas bēgļiem jādod tikai uz zināmu laiku"
Svarīgi, lai Sīrijas bēgļiem tiktu piešķirts humānais patvērums, kas cilvēkam nedod tiesības pastāvīgi palikt valstī, bet gan uz zināmu laiku - kamēr viņa valstī notiek karš, sacīja Latvijas vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts.
Vēstnieks to salīdzināja ar situāciju Balkānu kara laikā, kad Vācija sniedza patvērumu tikai uz kara laiku. Pēc tam šiem cilvēkiem bija jāatgriežas savās mītnes zemēs. Ja šādi signāli tiktu sūtīti, cilvēkiem zustu motivācija riskēt ar dzīvību, lai tikai dotos uz Eiropu, uzskata diplomāts.
Viņa ieskatā, Eiropas politiķiem tomēr būtu arī jāsaprot, ka vienkāršu risinājumu nav. Turklāt Sīrija nebūt nav vienīgā problēma. Vēl viena ir Āfrika, kur atsevišķas valstis vienkārši vairs nespēj uzturēt lielo cilvēku skaitu. "Tā ir vesela problēma nākamajai desmitgadei. Ja nesekos saprātīgi lēmumi, sagaidāmas iekšpolitiskās problēmas faktiski visā Eiropā," brīdināja Sjanīts.
"Mēs paši esam daudz sūdzējušies par kariem, kuri gājuši mums pāri, taču šoreiz esam tā retā valsts, kuru šī migrācijas problēma teju nav skārusi. Brēka pie mums ir lielāka par pašu problēmu," viņš piebilda, aicinot padomāt par tām Balkānu valstīm, Austriju, Vāciju, kā arī citām, kurās ir 100 000 bēgļu, bet risinājuma nav.
"Mums, Latvijai, šo bēgļu praktiski nav, līdz ar to mēs vēl esam labvēlīgā situācijā. Tamdēļ mums ir nepieciešams izrādīt solidaritāti ar šīm valstīm, jo mēs nu noteikti nevēlētos, lai Eiropa un Šengenas sistēma sabruktu bēgļu dēļ," norādīja diplomāts.
Vēstnieks arī sacīja, ja mēs tiešām vēlamies solidaritāti, arī ar NATO dalībvalstīm, beidzot jāsaprot, ka nepieciešami zināmi žesti.
"Pašlaik tikt ar to visu galā grūti ir pat bagātajām valstīm. Kas notiks, ja Vācijas politiķi sāks apvainoties par to, ka neesam bijuši pietiekami solidāri viņu izpratnē?" viņš vaicāja, piebilstot, ka rezultāts var būt ļoti bēdīgs.
