Bīstamais ugunsgrēks Olainē: cilvēki nesaprata, kas notiek, taču dienesti nolēma trauksmi neieslēgt

Vienīgā iespēja kaut ko uzzināt bija zvanīt uz ārkārtas numuru 112. Tur visus mierināja, ka ugunsgrēks tiek kontrolēts un nav nepieciešams bēgt no Olaines. Tomēr sirdsmiera labad varēja iedarbināt trauksmes apziņošanas sistēmu un iedzīvotājiem pavēstīt, kas tad īsti noticis un vai nav nepieciešams veikt kādus piesardzības pasākumus. Skaidrojam, kāpēc cilvēki tika atstāti neziņā un viņu nomierināšanā netika iesaistīti operatīvie dienesti?

Trauksmi nolēma neieslēgt VUGD

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kompetencē ir iedarbināt apziņošanas sistēmu ārkārtas situācijās, bet Olaines gadījumā tas tika uzskatīts par nelietderīgu, jo apdraudējums nebija katastrofāls. Ja būtu iedarbināta šī sistēma, iedzīvotāji tiktu informēti ar trauksmes sirēnām, skaļruņiem, sociālajos tīklos, pa radio un televīziju. Inta Palkavniece, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja, portālam Jauns.lv pastāstīja:

„Apdraudējuma, katastrofu vai to draudu gadījumā, lai informētu iedzīvotājus, visā valstī vai kādā konkrētā tās teritorijā var tikt iedarbinātas trauksmes sirēnas un izsūtīts paziņojums saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, vai arī var tikt izmantoti dienestu skaļruņi, kas atrodas uz transportlīdzekļiem. To regulē Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumi Nr. 440 Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība.

Lēmumu par to, vai šo sistēmu aktivizēt vai nē, pieņem VUGD teritoriālas struktūrvienības vadītājs vai VUGD priekšnieks, pamatojoties uz konkrētā notikuma glābšanas darbu vadītāja sniegto informāciju. Saistībā ar 29. jūnija ugunsgrēku Olainē, kad 1500 kvadrātmetru platībā dega nojume, angārs, divstāvu celtniecības vagoni, divi traktori, viena kravas automašīna un mazuts ar eļļu, Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma netika aktivizēta. Notikuma vietā tika izvērtēti gan meteoroloģiskie laika apstākļi, dzīvojamā sektora atrašanās attālums no notikuma vietas un citi apstākļi.

Informāciju par notiekošo un to, vai kāda rīcība ir nepieciešama, iedzīvotāji ieguva, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Atbildot uz saņemtajiem jautājumiem par rīcību, dispečeri aicināja aiztaisīt logus, ja pa tiem nāk dūmi un informēja, ka, ja būs nepieciešams veikt iedzīvotāju evakuāciju, tad viņi par to tiks informēti, piemēram, izmantojot TV, radio un sociālos tīklos. Līdztekus informācija par ugunsgrēku ap pulksten 7.00 tika sniegta arī VUGD tvitera kontā un izsūtīta medijiem”.

„Neviena cita persona, izņemot ugunsdzēsējus, pie ugunsgrēka vietas drošības apsvērumu dēļ netuvojās”

Māris Kalniņš, BAO valdes priekšsēdētājs, Jauns.lv pavēstīja: „Atklājot ugunsgrēku, tika informēts VUGD. Ugunsdzēsēji nekavējoties uzsāka ugunsgrēka dzēšanu. VUGD arī informēja citas iestādes - Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un pašvaldības policiju. Informācija par riskiem līdz ugunsgrēka lokalizācijai bija VUGD, tā kā ugunsgrēka dzēšanas laikā neviena cita persona tieši pie ugunsgrēka vietas drošības apsvērumu dēļ netuvojās.
 
BAO darbinieki nodrošināja piesārņojuma savākšanu, nepieļaujot tā noplūdi gruntī un gruntsūdeņos. BAO ķīmiķis iespēju robežās sniedza informāciju ugunsdzēsējiem par degošajām vielām. Precīza informācija nebija, jo no attāluma nav iespējams noteikt - tieši kurš iepakojums deg. Uzskatām, ka aizkavēšanās nebija, jo ugunsdzēsēji ļoti profesionāli kontrolēja situāciju”.
 
Savukārt Maruta Bukleviča, Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste, pastāstīja: „Valsts vides dienests 29. jūnijā pulksten 1.15 no VUGD saņēma informāciju par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku Olaines bīstamo atkritumu pārstrādes kompleksā Celtnieku ielā 3a. Valsts vides dienests 29. jūnijā pulksten 1.45 ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka deg noliktavas, kurās atradās mazuts, eļļas un no laboratorijām savāktās ķīmiskās vielas. Notikuma vietā tika ierobežota cilvēku kustība tiešā ugunsgrēka un tā rezultātā radušos dūmu ietekmes zonā.

29. jūnijā tika sasaukta Olaines novada domes civilās aizsardzības komisijas sēde. Jautājuma sadaļu par ietekmi uz cilvēku veselību kompetenta ir izskatīt Veselības inspekcija. Ugunsgrēku gadījumos VVD savas kompetences ietvaros tikai iesaka neuzturēties tiešā ugunsgrēka radītā  piedūmojuma ietekmes zonā, kā arī veikt visas iespējamās darbības, kas samazina piedūmojuma iekļūšanu telpās”.

Nataļja Tropkina, Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, atbildēja: „Olaines novada pašvaldībā ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, atbildīgie dienesti rīkojas atbilstoši faktiskai situācijai. Šajā plānā nav noteikts, cik ilgā laikā ir jāsniedz informācija un nav atrunāts, ka tā būtu jāsniedz pašvaldībai, jo šī ir VUGD funkcija.

Protams, ja atbildīgie dienesti konstatētu draudus vai to iespējamību, tas tiktu VUGD izziņots nekavējoties. Pašvaldība var informēt savus iedzīvotājus, bet dara to tikai pamatojoties uz atbildīgo dienestu sniegtajiem atzinumiem sakarā ar faktisko situāciju notikuma vietā. Pašvaldība nedrīkst sniegt nepārbaudītu, kļūdainu vai maldinošu informāciju. Tāpēc Olaines novada pašvaldība informāciju iedzīvotājiem sniedza 29. jūnijā no rīta”.

„Sagatavoju somiņu evakuācijai”

Tikmēr ugunsgrēka naktī sociālos tīklus pārplūdināja neziņā atstāto olainiešu ieraksti:

ff