Šogad gaidāmās izmaiņas skars 92% pensionāru. Reirs skaidro - kas tieši mainīsies

Reirs skaidroja, ka Latvijā pensijas ir ļoti dažādas, un pēdējo gadu laikā Labklājības ministrija mēģina mazināt plaisu starp lielajām un mazajām pensijām. “Galvenais rādītājs ir sociālās iemaksas, tādēļ mums sistēma ir izveidojusies tāda, ka pensijas ir ļoti atšķirīgas - tiem darbiniekiem, kuriem tika veiktas sociālās iemaksas, ir samērā adekvātas pensijas, un tiem, kuriem nav veiktas, šīs pensijas ir maziņas, nereti arī minimālās pensijas apjomā. Tādēļ arī pēdējo gadu Labklājības ministrijas politika sadarbībā ar Sociālo un darba lietu komisiju bija palielināt pensijas, uzsvaru liekot uz mazām pensijām,” sacīja ministrs.

No 1. jūlija cilvēkiem, kas pensionējušies līdz 1996. gada 31. decembrim, palielināsies piemaksa par nostrādātajiem darba gadiem: “Šī piemaksa no 1 eiro palielināta uz 1.50 eiro par katru nostrādāto darba gadu. Vidējais nostrādāto darba gadu skaits šajā kategorijā ir apmēram 35-36 gadi. Tas nozīmē, ka vidēji pensijas pieaugs par 16-18 eiro. Šai kategorijai, kas ir pensionējušies līdz 1996. gadam, ir viszemākās pensijas. Viņiem reāli ir par 20-30% zemākas pensijas, un tādēļ arī izvēlējās šo kategoriju.”

Savukārt no 1. oktobra stāsies spēkā izmaiņas, kas ietekmēs pat 92% pensionāru. “No šī gada 1. oktobra būs jauns elements, kas arī novērtēs darba stāžu. Ja šogad pirmo reizi indeksācija bija 50% apmērā no algas pieauguma, tad šī gada 1. oktobrī indeksācija jau būs 60% tiem, kam stāžs ir 30-40 gadi vai darbs ir kaitīgos apstākļos, un 70% tiem pensionāriem, kam stāžs ir vairāk nekā 40 gadi. Šīs izmaiņas skars jau 92% pensionāru,” norādīja Reirs.

Jautāts par to, ko nākotnē var sagaidīt pašnodarbinātie, par kuriem sociālās iemaksas nemaksā, Reirs atzina, ka tā ir problēma, un aicināja par to domāt: “Šī ir problēma. Labklājības ministrija katru gadu ļoti bieži aktualizē, ka ir jādomā par sociālajām iemaksām. Jo pensijas apjoms ir atkarīgs tikai no sociālo iemaksu apjomu, nevis no darba stāža.”