Labklājības ministrs: "Katra trešā ģimene, kurā ir 3 bērni, saskaras ar nepietiekamiem ienākumiem"

No nākamā dubultosies pensiju indeksācija, tiek domāts par teju pirms 30 gadiem piešķirto mazo pensiju palielināšanu. Ministrs arī pats mēģinājis aprēķināt, kāda varētu būt viņa iespējamā pensiju un cipari sanākuši diezgan bēdīgi. Esot uzlabojusies situācija ar bāriņtiesām, tās vairs nenāktos vainot bērnu tirgošanai adopcijai uz ārzemēm. Nav vērts satraukties, ka pie mums iebraukušie bēgļi varētu noplicināt Latvijas sociālo budžetu. Reirs jau aprīļa sākumā plāno tikties ar pirmajām Latvijā iebraukušajām kara bēgļu ģimenēm no Sīrijas un Eritrejas un cer ar viņām jau pārmīt pirmos vārdus latviski.

No nākamā gada pensiju indeksācija dubultosies

- Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par vienu no pasaulē ilgtspējīgākajām un labākajām pensiju sistēmām, bet lielākā daļa pensionāru sūkstās, ka viņiem ir niecīgas pensijas. Kā tas nākas? Un vai pensionāri var cerēt uz ienākumu palielināšanos?

- Tik tiešām - mūsu pensiju sistēma ir atzīta par vienu no ilgtspējīgākām pasaulē. Mēs esam 9. vietā, igauņi - 11., bet lietuvieši – 16. vietā. Bet mums tā problēma ir tā, ka šī sistēma nedarbojas, ja tai nav degvielas, un tā ir nauda. Mums ir virs 70 000 cilvēku, kas daļēji vai vispār nemaksā sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka mums šī labā sistēma ir dīkstāvē. Tas nozīmē to, ka lielai daļai pensionāru ir zemi ienākumi.

Pensiju sistēma ir izveidota tā, ka tai nauda nāk no sociālām iemaksām, nodokļiem, tā ir solidāra sistēma, tas ir – cik iedzīvotāji iemaksās nodokļos, tik arī tā pensija būs liela. Solidaritātes princips ir, ka mēs, strādājošie, tagad maksājam mūsu vecākiem un mūsu bērni maksās mums. Ja ir tik liels cilvēku īpatsvars ar mazu pensiju, tas nozīmē, ka mēs ne pārāk čakli maksājam nodokļus. Mēs radām divas lielas problēmas – mēs nemaksājam saviem vecākiem un mēs sev neveidojam pensiju uzkrājumu, kas nākotnē būs liela problēma. Tas ir liels izaicinājums gan valdībai, gan labklājības nozarei.

Būdams finanšu ministra amatā teicu, ka ēnu ekonomika nav tikai Finanšu ministrijas problēma, un tagad, esot citā ministrijā, redzu, ka arī Labklājības ministrijā ir institūcijas, kas var mazināt ēnu ekonomiku, piemēram, Valsts darba inspekcija.

Bet pati mūsu pensiju sistēma ir laba, tā ir viena no vecākajām sistēmām, kas mūsu valstī darbojas. Šogad pensiju sistēmai ir 20 gadi.

Jau iepriekšējā ministra Auguļa kunga vadībā no pagājušā gada marta tika sāktas trīs lielas darbības – tā saucamā nulles kapitāla pārrēķins. Tas nozīmē, ka līdz augustam tiks pārrēķinātas 2010. gadā piešķirtās pensijas ar negatīvo kapitālu, nākamgad tiks pārrēķinātas 2011. gadā piešķirtās pensijas un 2018. gadā tiks pārrēķinātas 2012. un vēlākos gados piešķirtās pensijas ar negatīvo kapitālu, kas valsts budžetam papildus prasīs ap 72 miljoniem eiro. Tāpat Saeimā apstiprinātas indeksācijas koeficienta izmaiņas – turpmāk pensijas indeksēs, ņemot vērā nevis 25%, bet gan 50% no vidējās algas pieauguma procentiem. Praktiski šis rādītājs, pensiju indeksācija, dubultosies. Ja iepriekšējā indeksācijā nozīmēja to – ja algu pieaugums valstī ir 8% gadā, tad pensiju pieaugums bija 2%, tad tagad būs 4%.

Un trešais lielais darbs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija mums uzdeva skatīt jautājumu, kā mazināt lielo netaisnību attiecībā pret pensionāriem, kuri pensionējās tūlīt pēc valsts neatkarības atjaunošanas vai pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Tie bija lauksaimniecībā strādājošie ar mazām algām. Kā zināms, lauksaimniecībā algas bija mazas, bet šiem cilvēkiem ir liels darba stāžs, bet viņu pensijas ir ļoti mazas. Ir cilvēki ar 40 gadu darba stāžu, kuriem ir 120 – 130 eiro liela pensija. Šeit mums ir jāatrisina jautājums, kā palīdzēt tieši viņiem. Nav runa par tiem, kuri nav strādājuši, kuriem nav stāža, jo tie saņem sociālo pabalstu. Tāpat arī ir jautājums par cilvēkiem, kuri strādāja kaitīgos darba apstākļos, kuri pensionējās pēc 25 gadu nostrādāšanas, kā mēs arī viņiem varam palīdzēt pensijas paaugstināt.

- Jā, ja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums būs 8% līmenī.

- Kad tas varētu notikt?

- Likumu pieņēmām tagad , bet indeksācija ar 50% no algu pieauguma procentiem stāsies spēkā 2017. gadā. Šogad oktobrī pensiju indeksācija notiks pēc iepriekšējā gada parauga - 25% no vidējā algu pieauguma valstī. Konkrētu ciparu gan es pagaidām nosaukt nevaru.  

- Esmu vienreiz caur Latvija.lv iegājis šajā sistēmā, atradis savu pensijas uzkrājumu. Tas bija gadus četrus piecus atpakaļ. Bet tie cipari, strādājot ar kalkulatoru, man sanāca diezgan bēdīgi. Konkrētus ciparus gan neatceros.

Bet šajā gadījumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem aprēķinos. Ja jums turpinās darba stāžs, tad nevajag satraukties, jo ir vēl daudz gadus jāstrādā un tas uzkrājums palielināsies.

Situācija ar bāriņtiesām vairs nav traģiska

- Vēl viena Labklājības ministrijas atbildības joma ir bērnunami, audžuģimenes, adopcijas jautājumi. Savulaik spriedām par to, ka Latvijā vajadzētu katram bez vecākiem palikušajam bērnam atrast audžuģimeni, bērnunamus kā tādus vajadzētu izskaust. Kā veicas šajā jomā? Vai bērnunamos bērnu paliek mazāk, vai viņiem tiek atrastas audžuģimenes?

- Bērnu skaits bērnu namos katru gadu nedaudz samazinās, tomēr ir pietiekami liels bērnu skaits, ko katru gadu bērnu namos ievieto no jauna.

Šajā ziņā īstenojam ļoti nozīmīgu deinstucionalizācijas programmu, kuras ieviešanai tiek piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondi. Tās ietvaros strādāsim ar pašvaldībām, lai šajā jomā radītu savādākus apstākļus. Šajā jomā jāstrādā no visām pusēm – nevaram rūpēties tikai par to, lai bērnus nogādātu pie ģimenēm, mums arī jārada apstākļi, lai bērnunamos nerastos jauni bērni klāt.

Lai to nodrošinātu ir nepieciešama iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI), pašvaldību, sociālo dienestu, bāriņtiesu un bērnu aprūpes iestāžu.

Te jāuzsver, ka pēdējā laikā bāriņtiesu līmenis ir ļoti cēlies, it sevišķi pateicoties to sadarbībai ar VBTAI un Labklājības ministriju. To zinu ļoti labi, jo no 2006. līdz 2010. gadam strādāju Saeimas Juridiskajā komisijā.

Vienlaikus jāatzīst, ka audžuģimeņu skaits vēl joprojām nav pietiekams, lai nodrošinātu aprūpi visiem bērniem, kuriem tas ir nepieciešams.

- Bet tai pašā laikā bāriņtiesas ik pa laikam saņem bargu kritiku – tās no ģimenes nepamatoti izņem bērnus, nodarbojas ar mūsu bērnu teju vai tirdzniecību adopcijai uz ārzemēm...

- Domāju, ka situācija ar bāriņtiesām traģiska bija 2000-to gadu sākumā, bet tagad situācija viennozīmīgi uzlabojas. Situācija nav viendabīga, ir vietas, kur bāriņtiesas strādā teicami un ir vietas, kur sliktāk, bet tā vienkārši noniecināt un pateikt, ka viss ir traģiski, nekas nav mainījies, nevaram. Domāju, ka lietas iet uz labo pusi. Protams, viennozīmīgi, vienmēr būs arī kādas problēmas.

Adopcijas jautājumi bija pirmie, par kuriem, uzņemoties jauno amatu, iztaujāju iepriekšējo ministru. Auguļa kungs teica, ka arī viņš, stājoties labklājības ministra amatā, bija ļoti norūpējies par šo jomu. Bet ļoti rūpīgi visu izanalizējot, jāteic, ka adopcijas jautājumi tiek risināti pietiekami augstā profesionalitātes līmenī, process ir pilnībā caurspīdīgs un pareizs no bērna viedokļa.

Ko darīt, ja valsts pabalsts ģimenēm cilvēkus padara vēl trūcīgākus?

- Vēl viena problēma ir bērnu nauda. Nesen bija gadījums, ka kāda daudzbērnu ģimene palika trūcīgāka, jo viņiem par septiņiem eiro paaugstinājās ģimenes valsts pabalsts. Līdz ar to pieauga minimālais ienākumu līmenis un tas pārsniedza limitu, no kura ģimene var pretendēt uz citiem pabalstiem. Līdz ar to, it kā valstij palīdzot ģimenei, tā palika vēl trūcīgāka. Kā izbēgt no šādām absurda situācijām un kā šādai ģimenei rīkoties?

- Šajā gadījumā problēmu varētu atrisināt izveidojot minimālo ienākuma līmeni. Ģimenes, kuras saskārušās ar šādu problēmu aicinu vērsties Labklājības ministrijā – pa tālruni 67021600 vai rakstīt uz e-pasta adresi: lm@lm.gov.lv. Visus šos gadījumus ministrijā izskatīsim individuāli.

- Turpināsim to politiku, kuru esam iesākuši. Pēdējos četros gados ir izveidots ļoti daudz labu lietu, bet nav sistēmas. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, Lietuvu un Igauniju, valsts atbalsts pirmajam bērnam mums ir augstāks.  

Tomēr, lai mēs panāktu demogrāfisko ataudzi, mums ir nepieciešams domāt pastiprināti par otrā un trešā bērna atbalstu. Lai mazinātu nabadzības slieksni ģimenēm, īpaši pēc trešā bērna ienākšanas, ir nepieciešams mērķtiecīgi strādāt tieši uz otrā un trešā bērna atbalsta politikas īstenošanu.

Katrai trešajai Latvijas ģimenei ar trīs bērniem – nepietiekami ienākumi

- Un cik liels ir šis nabadzības slieksnis? Neņemot vērā visus normatīvos aktus, bet tīri cilvēciski, kā jūs teiktu – saņemot mazāk par tik un tik eiro es jau esmu uz nabadzības sliekšņa?

- Aptuveni katra trešā Latvijas ģimene, kuras apgādībā ir trīs bērni, saskaras ar nepietiekamiem ienākumiem. Vienlaikus situācija ir ļoti atšķirīga dažādos reģionos - ar vienu summu Rīgā ir grūtāk izdzīvot, nekā tālāk no galvaspilsētas.  Diemžēl situācija nav būtiski mainījusies pēdējos 10 - 12 gadus. Kas nozīmē, ka ir nepieciešams pārskatīt esošo situāciju un nodrošināt mērķētāku atbalstu sniegšanu ģimenēm.

- Vienīgais, ko saņemu, ir ģimenes valsts pabalsts. Uz citiem pabalstiem un atvieglojumiem neesmu pretendējis. Neatprasu arī līdzekļus, pārmaksātos nodokļus, par izglītību un veselības aprūpi. Vai tas ir slikti, vai labi, nezinu.

Ministrs pēc mēneša ar bēgļiem cer runāt jau latviski

- Nē, tam nav nekāda pamata. Daļa bēgļiem paredzēto līdzekļu nāk no Eiropas Savienības fondiem. Un šīs pirmās divas bēgļu ģimenes pierāda to, ka viņi tik tiešām ir bēgļi, kas bēg no kara, nevis pabalstu meklētāji vai ekonomiskie bēgļi. Viņi visātrākā veidā integrēsies un strādās. Ražos mums kopproduktu un maksās nodokļus. To pierāda arī tas, ar kādu ātrumu viņi apgūst latviešu valodu.

- Esiet ar šīm pirmajām bēgļu ģimenēm ticies?

- Man tas ir ieplānots aprīļa sākumā, un tad domāju varēšu arī ar viņiem mazliet sarunāties latviski.