"Saskaņa" Satversmes tiesā apstrīd pāreju uz mācībām latviski mazākumtautību vidusskolās

Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem "Saskaņa" pauž, ka apstrīd grozījumu, "kas atceļ bilingvālo izglītību vidusskolā un krasi sašaurina mazākumtautību valodu izmantošanu pamatskolā, atbilstību Satversmes normām un Latvijas starptautiskajām saistībām". Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka minētie Izglītības likuma labojumi ir pretrunā ar Satversmes 1., 91., 112. un 114.pantu.

"Saskaņa" uzskata, ka "tik svarīgus jautājumus nedrīkst risināt pirmsvēlēšanu histērijas un politisku debašu ietvaros, bet gan nopietnas juridiskas apspriešanas ceļā, balstoties uz starptautiskiem standartiem, Latvijas Republikas tradīcijām un citu Eiropas valstu vēsturisko pieredzi".

"Saskaņas" deputāts Boriss Cilēvičs pauda, ka demokrātiskā sabiedrībā lēmumi jāpieņem, rēķinoties ar to cilvēku interesēm un viedokļiem, kurus šie lēmumi skar. Tiesībām uz izglītību jābūt nodrošinātām katram bērnam neatkarīgi no viņa izcelšanās un dzimtās valodas, un reformu gaitā izglītības kvalitāte nedrīkst samazināties, akcentēja deputāts.

ST pārstāve Ketija Strazda apstiprināja, ka tiesā šāds iesniegums ir saņemts.

Iepriekš "Rīcības partijas" valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Igors Meļņikovs bija vērsies ST saistībā ar Izglītības likuma grozījumiem. Meļņikovs aicināja tiesu izvērtēt, vai minētie likuma grozījumi atbilst Satversmes 1., 91. un 112.pantam, kā arī vairākām starptautiskām konvencijām.

Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Valsts prezidents aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.