Arī Jelgavas novads pieprasa valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā
Jelgavas novada dome šodien ārkārtas sēdē lēma pieprasīt Ministru kabinetam (MK) izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā novada administratīvajā teritorijā saistībā ar sējumiem un ražai nodarīto postu ilgstošā sausuma dēļ, informēja novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Lēmums pieņemts vienbalsīgi, atsaucoties lauksaimnieku un zemnieku saimniecību parakstītajam iesniegumam. Kaņepone skaidroja, ka tādējādi dome paudusi konceptuālu pievienošanos nostājā jau vairākiem citiem novadiem - Ventspils, Talsu, Aknīstes, Kuldīgas novadiem.
Atbalstītais lēmumprojekts pieprasa arī MK uzlikt par pienākumu Zemkopības ministrijai izstrādāt kompensācijas mehānismus lauksaimniekiem nodarīto zaudējumu kompensēšanai, kā arī rast iespēju noteikt atvieglotus un savlaicīgus nosacījumus agrākai platību maksājumu izmaksāšanai un dīzeļdegvielas noteiktās akcīzes nodokļa atcelšanai.
Jelgavas novada lauksaimnieki savā iesniegumā minējuši, ka labības prognozējamais ražas kritums ir mērāms 50% apmērā. Un, ņemot vērā faktu, ka lopbarība nav sagatavota pietiekamā daudzumā, paredzams, ka lauksaimniekiem būs grūtības nokārtot kredītsaistības. Tāpēc domei adresētajā iesniegumā lūgts kā atbalstošus pasākumus izvērtēt gan iespējas kredītiestādēm pārcelt pamatsummas maksājumus, ļaut lauzt saražotās produkcijas piegādes līgumus, Lauku atbalsta dienestam pārskatīt projektu sasniedzamos mērķus, samazināt nekustamā īpašuma nodokli. Domē uzsver, ka pārsvarā šie ir valsts kompetences atbalsta instrumenti un vienīgi MK var rosināt piemērot šādu lauksaimnieku protekcionismu.
No kopējā uzņēmumu skaita Jelgavas novadā 36% ir zemnieku saimniecības. Skaitliski tas aptver teju 900 aktīvas zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar piensaimniecību, lopkopību, dārzeņu un augļu audzēšanu, kā arī graudkopību. Turklāt Jelgavas novadā ir gan lielas zemnieku saimniecības, kas katra apsaimnieko vairāk par 1000 hektāriem zemes, un tikpat lielā mērā - mazie zemnieki -, kas ar graudaugu un kultūraugu audzēšanu apsaimnieko pārsimts hektārus.
Rīt, 21.jūnijā, līdzīgu lēmumu plāno pieņemt arī Jēkabpils un Kandavas novadu domes, savukārt šodien Tukuma novada domes deputāti ārkārtas domes sēdē vienbalsīgi lēmuši lūgt MK izsludināt novadā ārkārtas situāciju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Jau ziņots, ka "Zemnieku saeima" otrdien, 19.jūnijā, nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu MK izsludināt un Saeimu apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.
Biedrībā skaidroja, ka šā gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bija nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tādējādi lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši. Prognozēts, ka raža daudzās saimniecībās šogad tiks iegūta nepietiekamā apmērā, lai lauksaimnieki būtu spējīgi norēķināties ar kreditoriem.
Uz kritisko situāciju sausuma dēļ norādījuši augļu, ogu, dārzeņu un labības audzētāji. Tāpat ilgstošais sausums ietekmē lopkopjus, jo ir problēmas ar barības nodrošināšanu mājlopiem.
