Pedagoģes stāsts par dzīvi lauku skolā: "Mums Neretā ir liels dārgums, par ko vēlos pastāstīt..."
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā Izglītības reformā ir paredzēta arī skolu tīkla reorganizācija, kas īpaši bažīgus dara lauku skolu pedagogus. Reformā ietvertie plāni, kuru stratēģija pagaidām vēl nav līdz galam skaidra, var nozīmēt, ka skolēnu trūkuma un citu faktoru dēļ, skolu slēdz. Neretas novadā esošās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotāja Dita Pavloviča savā viedoklī uzrunā vecākus, aicinot izvērtēt lauku skolu piedāvājumu, tā vietā, lai sūtītu bērnus pārpildītajās pilsētu skolu klasēs.
Publicējam Ditas Pavlovičas viedokli nerediģētā formā:
"15 gadus strādāju par skolotāju Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā. Diemžēl kopējo demogrāfisko tendenču rezultātā skolēnu skaits šo gadu laikā sarucis gandrīz trīskārt. Ievads izklausās skumjš, bet ne jau par to šoreiz vēlējos rakstīt.
Savulaik kopā ar vīru un trīs bērniem pārvācāmies uz Neretu no galvaspilsētas. Esam rīdzinieku asiņu, joprojām mums tur ir gan radi, gan draugi. Protams, daudz iznāk runāt par izglītības jautājumiem, skolas problēmām.
Klausoties par pārpildītajām Rīgas skolu klasēm, par skolotāja nespēju pieiet pie katra bērna, jo stunda par īsu, par trokšņainajiem gaiteņiem un reizēm bezpersonisko attieksmi, sapratu, ka mums Neretā ir liels dārgums, par ko vēlos pastāstīt. Ja nu vēl kādam noder?
Neretas vidusskolā klašu piepildījums ir neliels – vidēji 12-16 skolēni, līdz ar to skolotāja darbs iznāk tāds nu, ļoti pielāgots katra skolēna vajadzībām un spējai mācīties. Tā arī ir, ka mūsu skolā vienlaikus veiksmīgi spēj mācīties bērni, gan ar speciālo izglītības programmu, gan īpaši apdāvināti skolēni.
Mācību iestādes telpas ir gaišas, modernas, gaumīgas, ir superīgs stadions, sporta angārs. Pateicoties vairākiem projektiem, ir labi aprīkoti dabaszinātņu kabineti. Es kā vizuālās mākslas skolotāja varu teikt, ka skolēniem jau vairākus gadus nav jāpērk itin nekas no mākslas piederumiem. Pašvaldība nodrošina gan gleznošanas un grafikas papīru, gan kvalitatīvas otas, guašas, akvareļu un akrila krāsas. Citās skolās zīmējot tikai ar parasto zīmulīti… Skolas bibliotēkā ir jaunākās grāmatas.
Varu iedomāties, ka paši Neretas skolēni un vecāki ne vienmēr prot to novērtēt, ne jau katram ir, ar ko salīdzināt. Bet tie, kas prot, tie arī apzinās, cik droša, estētiska, personalizēta, uz labiem sasniegumiem orientēta mācību vide ir tikusi viņu bērniem.
Jā, par sasniegumiem vēl ir mazs, atsevišķs stāsts.
Neretas skola regulāri ieraugāma Latvijas labāko skolu reitingos. Skolēni gadu no gada lieliski nokārto valsts pārbaudes darbus un piedalās valsts olimpiādēs.
Jau otro gadu pēc kārtas mūsu skolēni iegūst 1. vietu valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē. Tie, kas “saprot izglītību”, zina, ko tas nozīmē! Un piemirsu piebilst par daudzajiem pēc-stundu pulciņiem (daudzveidīgs sports, māksla, tautas dejas, koris, mazpulki, jaunsargi, teātris un vēl), kas ir bez maksas.
Kāda man pazīstama meitene no Rīgas skolas, parunājusi ar manu meitu, sacīja: “Jūsu skola ir kā tāda laba, ekskluzīva privātskola, tikai par brīvu.”
Lauku skolu klasē jābūt vismaz 12 vidusskolēniem. Daudzas skolas teju turas virs šīs robežas.
Tajā pašā laikā stundas brauciena attālumā ir pārpildītas klases. Varbūt kādi vecāki, šo izlasot, vēlēsies savam bērnam, īpaši, ja viņš ir cilvēkbērns, kam noder nedaudz personīgāka pieeja, dāvāt iespēju mācīties šādā klusā, mierīgā mazpilsētiņas skolā.
Droši vien katrai lielākai pilsētai blakus ir sava “Nereta”, kura ar prieku uzņems bērnus. Izmantojiet to. Papētiet tuvākās ārpilsētas skolas mācību rezultātus, piezvaniet, parunājiet ar direktoru, ar mācību pārzini, palasiet atsauksmes internetā un – uz priekšu!
Ne vienmēr lielākā un tuvākā skola ir labākā jūsu bērnam."
