"Yanny" vai "Laurel"? Ko dzirdi tu? Zinātnieki izskaidro jaunāko interneta sensāciju

Sākotnējās diskusijas par ierakstu, kurā robotizēta balss atkārto vienu vārdu, radās portāla Reddit.com lietotāju vidū.

Pirmavots šim ierakstam ir digitālā vārdnīca Vocabulary.com. Ierakstā dzirdams tikai viens vārds, taču tie, kuri to ir noklausījušies, nespēj vienoties par to, kas tieši ir dzirdams.

Šis interneta strīds, domājams, ir ievērojamākais kopš 2015. gada zilās/zelta krāsas kleitas incidenta.

Kādēļ dzirdam dažādus vārdus?

Pirms lasīt un spriest tālāk, droši vien jānoklausās:

Spriežot pēc līdz šim internetā veiktām aptaujām, cilvēki, kuri dzird “Yanny” un cilvēki, kuri dzird “Laurel” dalās aptuveni uz pusēm.

Piedalies Jauns.lv aptaujā:

Sidnejas Psiholoģijas skolas (Austrālija) profesors Deivids Alais apgalvo, ka šis ir ideāls uztveres ziņā neskaidra stimula (perceptually ambiguous stimulus) piemērs audio formātā, raksta "The Guardian".

“Cilvēki šo skaņu uztver un interpretē dažādi, turklāt interpretācija mēdz svārstīties no viena vārda uz otru. Tas notiek tādēļ, ka smadzenes nespēj izdarīt galēju lēmumu starp abām interpretācijām,” skaidro profesors.

“Ja pastāv kaut neliela neskaidrība [ambiguity], smadzenes cenšas pieķerties pie viena no šķietami vienlīdz iespējamajiem variantiem. Iespējams, ka šajā gadījumā viena skaņa tiek uztverta dažādi, jo gan “Yanny”, gan “Laurel” ir līdzīga garuma vārdi, kuru pateikšanai nepieciešams līdzīgs enerģijas daudzums,” spriež speciālists.

Profesors arī piebilst, ka jaunā interneta sensācija lieliski demonstrē to, ka smadzenes kā orgāns ir aktīvs interpretētājs tam, ko uztver cilvēka maņas, savukārt ārpasaule savā veidolā un formā nebūt nav tik objektīva un nemainīga, cik pieņemts uzskatīt.

Pats Deivids atklāj, ka ierakstā dzird vārdu “Yanny” un nespēj iedomāties, kā tajā varētu būt saklausāms kas cits.

Uztveri ietekmējot vecums un citi faktori

Savu pārliecību par “Yanny” profesors skaidro ar diviem faktoriem. Pirmkārt, tas ir viņa vecums. 52 gados viņa ausis ir zaudējušas spēju skaidri uztvert konkrētas augšējās frekvences, kas ir dabiska novecošanas procesa sastāvdaļa.

Otrkārt, lielu lomu spēlē tas, ka datorģenerētā balss izrunā konkrēto vārdu ar Amerikas angļu valodas akcentu, kas ievērojami atšķirtos no ieraksta, kurā būtu dzirdama robotizēta balss ar britu salās vai Austrālijā sastopamo angļu valodas akcentu.

Viņa viedoklim piekrīt arī Māstrihtas universitātes profesors, neiroloģijas eksperts Larss Rīke: “Atslēga šīs parādības izprašanai ir frekvenču īpatnības, cilvēka auss uzbūve un dažādi izskaidrojamām iepriekšnoteiktām vēlmēm dzirdēt vienu vai otru vārdu.”

Vai dzirdi to pašu arī uz citām ierīcēm?

Speciālisti arī piebilst, ka skaņas, kuras angļu valodā apzīmē ar “Y” un “L” (un kuras, kā tiek uzskatīts ir strīda pamatā) ir vienlaicīgi veidotas no vairākām frekvencēm un atsevišķiem cilvēkiem var izklausīties dažādi – vieni vairāk dzird “L” (“Laurel”), savukārt citi “Y” (“Yanny”).

Saskaņā ar ekspertu domām būtisku lomu spēlē arī dažādi ar skaņām un to uztveri tieši nesaistīti faktori, piemēram, viena vārda (vai tamlīdzīga vārda) izlasīšana, izdzirdēšana pirms ieraksta noklausīšanās, kas var likt smadzenēm izšķirties par labu līdzīgām skaņām.

Līdzīgu efektu radītu arī, piemēram, priekšlaicīga kādas interneta diskusijas izlasīšana, kurā lielāks atbalsts izteikts kādam no abiem variantiem.

Ievērots, ka vieni un tie paši cilvēki spēj dažādi dzirdēt datorģenerēto ierakstu atkarībā no skaņas avota, piemēram, stacionārā datora audio sistēmas vai viedtālruņa skandām.

Skaidras un nepārprotamas likumsakarības nav apzinātas, taču tiek pieļauts, ka zemo frekvenču klātbūtne liek dzirdēt “Laurel”, savukārt to trūkums, kas vienlaikus izceļ vidējās un augstās frekvences – liek dzirdēt “Yanny”.