Lielo kapu tālākais liktenis joprojām neskaidrs
foto: Zane Bitere/LETA
Lielajos kapos atdusas Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs, citi latviešu dižgari un daudzi izcili vācbalti.
Sabiedrība

Lielo kapu tālākais liktenis joprojām neskaidrs

Kas Jauns Avīze

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja Rīgas pieminekļu aģentūrai Gunta Gailīša vadībā uzticējusi līdz jūnijam izstrādāt piecus iespējamos Lielo kapu attīstības konceptus.

Lielo kapu tālākais liktenis joprojām neskaidrs...

“Šobrīd redzējumu ir ļoti daudz. Gailītis minēja ideju par kolumbārija izveidi, par jaunu kapakmeņu izvietošanu. Biedrību pārstāvjiem bija idejas, kas paredz dažādu jaunu objektu būvniecību,” teic deputāts Viesturs Zeps.

“Savs uzskats ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), kura vēlas, lai maksimāli tiek ievērotas viņu prasības, kas, protams, tā arī notiks. Tad ir daudzas sabiedriskās organizācijas, kurām arī ir savas idejas. Mūsu uzdevums šobrīd ir to visu apkopot,” stāsta Guntis Gailītis.

VKPAI eksperti šomēnes iepazīstināti ar pieminekļu aģentūras prezentāciju Seno kapsētu transformācija un to izmantošana šodien, kurā minēti gan ārzemju piemēri, gan hronoloģiski aplūkotas Lielo kapu pārveides ieceres no dibināšanas līdz mūsdienām, papildus ieskicējot piecus iespējamus variantus.
Pērn Kultūras ministrija piešķīra aģentūrai aptuveni 170 000 eiro finansējumu divu gadu periodam ar mērķi veikt Lielo kapu izpēti, attīstības koncepcijas izstrādi un nepieciešamos renovācijas darbus. VKPAI ieskatā koncepcijas izveide ir ieilgusi, jo iespējamie varianti bija jāizstrādā jau līdz 31. martam, un tagad, iepazīstoties ar tiem, inspekcija saskatījusi trūkumus.

Piemēram, pieminekļu aģentūra dažādās kombinācijās iezīmējusi kapu nožogojuma atjaunošanu, apmeklētāju centra, tualešu, autostāvvietu, kolumbārija izbūvi. Vienā no variantiem piedāvāta apbūve gar kapu dienvidu malu.

“Kultūras ministrija un VKPAI kategoriski iebilst pret jebkādām jaunas apbūves iecerēm un uzsver, ka koncepcijā galvenā uzmanība jāvelta vērtību saglabāšanai, savukārt attīstība plānojama tikai vērtību izcelšanai,” uzsver VKPAI pārstāve Alma Kaurāte.

Runājot par jaunu būvju celtniecību, Kaurāte norāda, ka saskaņā ar likumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru dēļ tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība.