Rīgas pieminekļu aģentūrai mēneša laikā jāizstrādā iespējamās Lielo kapu attīstības koncepcijas

Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps (LA) pastāstīja, ka pēc ilgstošām diskusijām par Lielo kapu attīstību, aģentūras vadītājam Guntim Gailītim tika uzticēts izstrādāt vismaz aptuvenos teritorijas attīstības scenārijus. "Šobrīd redzējumu ir ļoti daudz. Gailītis minēja ideju par kolumbārija izveidi, par jaunu kapakmeņu izvietošanu. Biedrību pārstāvjiem bija idejas, kas paredz dažādu jaunu objektu būvniecību," sacīja Zeps.

Arī Gailītis pauda, ka šobrīd teritorijas turpmākās nākotnes scenāriju izstrāde ir tikai pašā sākumā un viedokļu par to, kam tur būtu jābūt, ir milzumdaudz, līdz ar ko konkrētas lietas pagaidām minēt esot pāragri. "Savs uzskats ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), kura vēlas, lai maksimāli tiek ievērotas viņu prasības, kas, protams, tā arī notiks. Tad ir daudzas sabiedriskās organizācijas, kurām arī ir savas idejas. Mūsu uzdevums šobrīd ir to visu apkopot," pauda Gailītis.

Jūnijā komitejai paredzēts prezentēt trīs līdz piecus iespējamos teritorijas pilnveides scenārijus.

Kā ziņots, VKPAI eksperti šomēnes tika iepazīstināti ar RPA sagatavoto prezentāciju "Seno kapsētu transformācija un to izmantošana šodien", kurā minēti gan ārzemju piemēri, gan hronoloģiski aplūkotas Lielo kapu pārveides ieceres no dibināšanas līdz mūsdienām, papildus ieskicējot piecus iespējamus attīstības variantus.

Pērn Kultūras ministrija (KM) piešķīra aptuveni 170 000 eiro finansējumu RPA divu gadu periodam ar mērķi veikt Lielo kapu izpēti, attīstības koncepcijas izstrādi un nepieciešamos renovācijas darbus. VKPAI ieskatā šīs attīstības koncepcijas izveide ir ieilgusi, jo iespējamie koncepcijas varianti RPA bija jāizstrādā jau līdz 31.martam, un tagad, iepazīstoties ar tiem, inspekcija saskatījusi trūkumus.

Piemēram, koncepcijas variantos RPA dažādās kombinācijās iezīmējusi kapu nožogojuma atjaunošanu, apmeklētāju centra, tualešu, stāvvietas automašīnām, kolumbārija izbūvi. Vienā no koncepcijas variantiem arī tiek piedāvāt veidot apbūvi gar kapu dienvidu malu.

"KM un VKPAI kategoriski iebilst pret jebkādām jaunas apbūves iecerēm un uzsver, ka koncepcijā galvenā uzmanība jāvelta vērtību saglabāšanai, savukārt attīstība plānojama tikai vērtību izcelšanai," uzsvēra VKPAI pārstāve Alma Kaurāte.

Savukārt, runājot par jaunu būvju celtniecību, Kaurāte norādīja, ka, saskaņā likumu, Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī tiek mainīta to izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.