"Latvijas lepnums 2017" Valters Krētainis - meistars ar sapni, lai slimie bērni katru dienu smaida
"Latvijas lepnums 2017" Valters Krētainis, iedvesmojoties no sievas Sanas mazā brālīša Kristiāna, radījis īpašu staigulīti. Puikam, kurš jau no dzimšanas sirgst ar bērnu cerebrālo trieku, tas ļauj izjust jel kādu kustību brīvību.
Valtera lielais sapnis ir radīt pašam savu darbnīcu un tādējādi palīdzēt daudziem bērniem.
Zemnieku dēls no Jūrmalciema
“Dzimis esmu Priekulē, bet audzis un dzīvojis Jūrmalciemā. Mani vecāki arī visu mūžu nodzīvojuši Jūrmalciemā, nodarbojas ar lauksaimniecību, audzē dārzeņus. Deviņas klases pabeidzu Nīcas vidusskolā, pērn – Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu koka izstrādājumu dizaina specialitātē,” par sevi stāsta Valters.
Viņš slavē skolu, kas pēc absolvēšanas devusi lielisku iespēju attīstīt prototipus uzņēmumam. Ja ideja ir pietiekami spēcīga, veselu gadu to var attīstīt savā bijušajā skolā, ir savs uzņēmums, sava vieta.
Valteram ar Sanu ir pusgadu veca meitiņa Beatrise, tēva lielākais dārgums. Sieva studē Liepājas universitātē valodas, mazo auklēt palīdz radinieki.
Top staigulītis sievas brālim
Sanai ir ar cerebrālo bērnu trieku slims brālītis Kristiāns, kuram jūnijā apritēs deviņi gadi. “Ceturtajā kursā skolā, kad bija jāizdomā idejas kvalifikācijas darbam, man radās divas. Jūrmalciemā, izmantojot mola atlūzas, saglabāt vēsturisko vērtību un izgatavot no tām soliņu. Un otra – lai Kristiāns varētu kaut kā pārvietoties (viņam uz ceļiem ir ērtākā poza), izdomāju veidot ierīci. Komisija nolēma, ka man ir jātaisa staigulītis,” atceras Valters.
Tālākais ceļš veda uz Liepājas reģionālo slimnīcu, puisis piedalījās fizioterapijas seansos un kopā ar fizioterapeiti Evitu Štrāli izdomāja, kā Kristiāns varētu pārvietoties.
“Viņš ir mans labākais draugs. Puisis ir vienmēr ļoti priecīgs, kad ierauga mani. Es respektēju arī viņa vecākus, jo ir ļoti grūti ar slimu bērnu – Kristiāns jau no dzimšanas ir slims. Viņi ir liepājnieki, un puisītis nerunā, nestaigā. Staigulītis viņam vairāk dod kustības brīvību, liek uztvert pasauli mazliet citādi. Tagad veicam uzlabojumus, lai viņš ilgāk varētu atrasties uz ierīces. Kristiāns cenšas, un kaut kādas aktivitātes jau ir,” stāsta labestīgais puisis.
Kristiāns tagad jūtas ļoti labi, dodas uz starptautiskiem rehabilitācijas centriem, kur viņu intensīvi visu dienu vingrina, taču jāstrādā ļoti daudz.
“Ja nebūtu ziedot.lv un labu cilvēku, kuri palīdz, tas nenotiktu. Vecākiem arī jādod savs ieguldījums, jo apmaksā tikai rehabilitācijas centra izdevumus. Līdzbraucējam pašam par sevi jāmaksā. Un to nevar atļauties bieži darīt,” atzīst Valters.
Kopā ar draugu
Ar bērnudārza laiku draugu Ģirtu Tomu Klampi Valters nodibinājis uzņēmumu "KK Original Design". Valtera tētis Mārtiņš Jūrmalciemā ir radījis darbnīcu, un Ģirts brauca turp kopā strādāt. Puiši atjaunojuši vecas mēbeles, pildījuši citus individuālus pasūtijumus, Jūrmalciema Nācaretes evaņģēliski luteriskajai baznīcai izveidojuši jaunu kanceli.
“Izdomājām, ka divatā ir ātrāk uzņēmumu bīdīt, divreiz ātrāk viss iet ar četrām rokām un divām galvām, kuras pilnas ar idejām. Tagad virzām staigulīša ideju uz priekšu – lai tiktu tirgū un palīdzētu visas pasaules slimajiem bērniem. Šobrīd mums ir staiguļi un citroni (plakne ar pufu citrona formā, bērns, uz vēdera guļot virsū vai sēžot, ar kājām atsperas – rotaļājas un vingro – D.E.). Liepājas un Rīgas speciālajai internātpamatskolai arī esam ļāvuši testēt staigulīšus un citronus un novērojām, kā bērni tos dažādi izmantoja,” meistars priecājas par paveikto.
Nākamais plāns ir doties uz Rīgu pie speciālistiem uz rehabilitācijas centriem, veikt nopietnākus vērojumus un testus – piedāvāt savu darbu.
Pateicīgs vecākiem
"Latvijas lepnumam" Valteru pieteica draugs, fotogrāfs Edgars Kalniņš, ar kuru viņš reizē sāka mācīties Liepājā. “Tad bija liels klusums, es biju pat to aizmirsis. Taču tad man piezvanīja Latvijas lepnuma organizatori, un – liels pārsteigums,” atminas Valters.
Uztraukums bijis milzīgs, tā diena – gara un smaga. Vecākiem Irēnai un Mārtiņam no Jūrmalciema bija jābrauc no paša rīta uz Rīgu – bija svētku pusdienas un ekskursija pa Rīgas pili, tikšanās ar Valsts prezidentu, fotografēšanās, vakarā – sarīkojums.
Tobrīd divus mēnešus vecā meita arī ņemta līdzi. “Gribēju, lai vecāki arī to izbauda – viņu dēļ es esmu tas, kas esmu, kāds es esmu, kādu viņi ir mani izaudzinājuši,” labus vārdus saviem vecākiem velta dēls.
Sapnis par ideju darbnīcu
Valtera sapnis patlaban ir darbnīca, kurā arī citi varētu nākt attīstīt savas idejas. Un vēl gribas iekļūt pasaules tirgū, kas, protams, ir grūts un tāls ceļš, taču pamazām jāiet uz priekšu.
“Doma ir darbnīcu veidot Jūrmalciemā, kur ir ģimenes zeme, tomēr tam nepieciešams liels finansējums. Esam iesaistījušies Liepājas Biznesa inkubatora darbībā, un mums tur jāprezentē savas idejas. Bet sapņi taču piepildās, ja ļoti vēlas. Negaidīti vai gaidīti,” spriež Valters
Par saviem izgudrojumiem viņš saka: “Vēlos, lai tie bērniņi, kuri ir slimi, katru dienu tikai smaidītu! Diemžēl bez apkārtējo cilvēku labestības un palīdzības viņi neko nevar paveikt.”