Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei
foto: Edijs Pālens/LETA
Ģenerālprokurors minējis divus Satversmes pantus, proti, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Politika

Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar iesniedza Satversmes tiesai (ST) pieteikumu par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību

Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu...

Satversmei.Prokuratūrā, atbilstoši Prokuratūras likumam, izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Satversmei, informēja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.

Pārbaudes rezultātā, izmantojot ST likumā noteiktās tiesības, ģenerālprokurors ST iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Satversmei.

Ģenerālprokurors minējis divus Satversmes pantus, proti, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Rēķe apliecināja, ka prokuratūra pārbaudi sāka pati pēc savas iniciatīvas.

Tikmēr 14.martā Saeimas Pieprasījumu komisijas noraidīja deputāta Ivara Zariņa (S) un citu "Saskaņas" parlamentāriešu iesniegtos pieprasījumus ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) skandālu, taču komisija nosūtīja vēstuli un visus materiālus ģenerālprokuroram, lai prokuratūra varētu izvērtēt OIK skandāla jautājumu.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Tāpat vēstīts, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.

EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.