Ceļi slīkst dubļos, ministrs sola miljonus
Uz lauku ceļiem iestiguši autobusi, bērni, kas nakšņo pie draugiem, citādi uz skolu jāmēro desmit kilometru pa dziļiem dubļiem, kur pat auto nevar izbraukt – tāda ir šī pavasara aina daudzviet Latvijā.
Šogad valsts autoceļu finansējums ir 307 miljoni eiro, tostarp 183 miljoni eiro ir no valsts budžeta, bet 124 miljoni – no Eiropas Savienības fondiem.
Sola rekordlielus ieguldījumus
“Šī ceļu būvniecības sezona atšķiras no iepriekšējām ar to, ka valsts vietējos autoceļos, kuri pārsvarā ir ar grants segumu, tiks ieguldīts rekordliels finansējums – ap 30 miljoniem eiro, kas ļaus sakārtot 400 kilometrus vietējās nozīmes autoceļu,” ikgadējā ceļinieku konferencē solījis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pērn vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēti tikai deviņi miljoni eiro.
Ministrs apgalvo, ka valsts galveno autoceļu stāvoklis pēdējos gados uzlabojas, taču pieaug arī satiksmes intensitāte. Pēc viņa teiktā, arī jautājums par Autoceļu fonda izveidi nav atstāts novārtā – tas ir idejiski pareizākais risinājums, lai sakārtotu finansējumu autoceļiem, ņemot vērā neskaidrības saistībā ar Eiropas Savienības fondu pieejamību pēc 2020. gada.
Satiksmes ministrija sagatavojusi redzējumu par Autoceļu fondu, kuru iesniegs izskatīšanai valdībā. Tas paredz no 2020. gada audzēt nodokļu ieņēmumus, tostarp no autoceļa vinjetes, kā arī izmantot struktūrfondu rezerves, lai aizpildītu finansējuma trūkumu.
Autobuss dubļos līdz acīm
Šī ir teorija un solījumi, tikmēr Jēkabpils autobusu parka šoferis Virgīnijs Pečauskis Vidusdaugavas televīzijai teic: “Grants ceļi pavasaros vispār ļoti grūti izbraucami, pat autobusi slīkst.”
Grāvji nelīdz, ūdenim nav kur palikt, tas skalojas pāri ceļiem. Kaut gan ceļi nogreiderēti, jau pēc dažām dienām vairākos posmos atkal veidojas dubļu masa un rises.
Viens no vissliktākajā stāvoklī esošajiem grants ceļiem Jēkabpils apkārtnē ir valsts vietējās nozīmes ceļš Jēkabpils–Antūži–Medņi, kur aprīlī līdz acīm iestiga autobuss, nespējot izpildīt reisu līdz galam. “Ne greiders, ne traktori – nekas nevarēja izvilkt ārā. Sazinājos ar ceļa daļu, atbrauca ekskavators. Pakši noplēsti autobusam, kamēr mēs to dabūjām ārā, un tad tas vēl divas dienas stāvēja, kamēr mēs to savedām kārtībā,” Vidusdaugavas televīzijai stāsta Jēkabpils autobusu parka valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis. Uzņēmumam tas ir pirmais gadījums vairāku gadu laikā, kad autobuss pilnīgi iestieg dubļos.
Par to, kādā stāvoklī ir ceļš, šoferi uzzina tikai tad, kad jau devušies reisā. Kādreiz pirmie ziņotāji bija piena mašīnu šoferi – ja priekšā bija viņu iebrauktās sliedes, bija skaidrs, ka tiks cauri arī pasažieru autobuss.
Problēmas teju pusei grants ceļu
Pašvaldību ceļu kopējais garums Latvijā ir 30 183 kilometri, no kuriem 83% ir ar grants segumu. No visiem pašvaldību grants ceļiem 41,8% ir sliktā stāvoklī. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka būtiskas ir atšķirības, cik daudz līdzekļu pašvaldības iegulda ceļos. Piemēram, 2016. gadā Rīgā uz vienu kilometru ieguldīti 33 700 eiro, bet Carnikavas novadā – 3500 eiro.
Izdevumi ceļu attīstībai republikas nozīmes pilsētās pēdējos gados trīsreiz pārsniedz izdevumus novados. Arī Salmiņš uzskata, ka jāatjauno Autoceļu fonds, jāizveido arī valsts investīciju programma vietējo autoceļu sakārtošanai un jāmaina pašvaldību mērķdotāciju politika.
Maksā paši slīcēji
Latvijas autoceļu uzturētājs aprīlī grants ceļus ir greiderējis aptuveni 10 000 kilometru garumā. Tomēr uz pavisam slapjiem, dubļu kārtas klātiem ceļiem to nedara un gaida, kad nožūs, jo smagsvara tehnika tikai vēl vairāk pasliktinās stāvokli.
Tikmēr laucinieki Facebook dalās ar piedzīvoto un bildēm. Nata Kaktiņa-Vitkovska raksta, ka viņas vecākie bērni nakšņo pie draugiem. Lai vakarā nokļūtu mājās, bet no rīta atkal prom, viņiem būtu jāmēro desmit kilometri pa neizbraucamu ceļu uz autobusa pieturu.
Runa ir par ceļu Nereta–Gricgale–Ērberģe. “Aptuveni 20 km vienā virzienā – skola, mazliet tuvāk darbs (kur nodokļus pelnīt). Tikpat uz otru pusi – ģimenes ārsts, aptieka, veikali. 10 km līdz autobusa pieturai. Par šo es maksāju nodokli. Ja to nedarīšu, valsts mani sodīs, nedrīkstēšu piedalīties satiksmē,” vēsta Kaktiņa-Vitkovska.
Pirms diviem gadiem Satiksmes ministrija, apsekojot šo ceļu V932, atzinusi to par apmierinošu. “Es valstij uz prasību maksāt nodokļus nevaru atbildēt, ka, braucot pa šādiem ceļiem, man tā jau ir daudz izdevumu, remontējot mašīnu un naudas nodokļiem man nav. Nekādi argumenti neatbrīvo no pienākuma,” sašutusi ir sieviete.
