10 iemesli, kāpēc mums ir nepieciešama bioloģiskā daudzveidība

Runājot par bioloģisko daudzveidību, tiek vērtēta gan ģenētiskā daudzveidība, gan sugu daudzveidība, gan ekosistēmu daudzveidība. Ģenētiskā daudzveidība nozīmē, piemēram, to, ka vienas sugas ietvaros ir daudz tomātu šķirņu - viens sārtāks, cits miltaināks, cits saldāks, cits sulīgāks. Un jebkurām garšas kārpiņām iespējams piemeklēt labāko variantu. Diemžēl patērētājam pieejamo dažādu dārzeņu šķirņu klāsts samazinās, kā arī sēklu vākšana, krāšana un mainīšana drīzāk palikusi par atsevišķu cilvēku hobiju.

Sugu daudzveidība nozīmē, ka vienkopus sastopamas dažādas sugas. Ir foršāk, ja mežā ir daudzu koku sugas. Piemēram, ja daudzveidīgam mežam uzbrūk kāds egļu kaitēklis, iet bojā tikai egles, pārējiem kokiem - ne silts, ne auksts. Ja mežā ir sastādītas tikai egles, tad var iet bojā viss mežs. Līdzīgi - ja lauksaimnieks audzē tikai kviešus un tajā gadā ir slikti apstākļi kviešu audzēšanai, ir milzīgi zaudējumi. Ja tiek audzētas 20 dažādas kultūras, tad sliktais kviešu gads kopējo situāciju ietekmē nedaudz.

Ekosistēmu daudzveidība nozīmē, to, ka teritorijā ir gan meži, gan purvi, gan upes, gan ezeri, gan kāpas, gan kalni, gan lejas. Katrā no šīm vietām var dzīvot cits dzīvības kopums. Un galu galā mēs pat mēdzam tērēt lielu naudu, lai aizbrauktu uz ekosistēmām, kuras ikdienā mums nav blakus - uz augstiem kalniem, tuksnešiem un tropiskiem mežiem. Jo vairāk pazaudēsim sev blakus, jo tālāk un dārgāk būs jābrauc.

Bet kāpēc vispār tā bioloģiskā daudzveidība vajadzīga? Vai tas ir tikai modes jautājums vai no tās ir kāds reāls labums? Labums ir! Zemāk nosaukti 10 veidi, kā bioloģiskā daudzveidība var noderēt. Šie iemesli ir tikai neliela daļa no kopējā pakalpojumu klāsta, ko ikdienu sniedz ekosistēmas.

1. Fotosintēzē tiek saražots skābeklis, ko elpo lielākā daļa dzīvo būtņu. Arī cilvēks.

2. Kukaiņi apputeksnē augus jeb nogādā vīrišķās dzimumšūnas (putekšņus) pie sievišķajām (auglenīca). Ja nav apaugļošanās, nav augļu. Ja nav augļu, nav sēklu. Ja nav sēklu, augs nevairojas.

3. Koki pilsētās absorbē piesārņojumu, rada apēnojumu, kur atpūsties karstā laikā, un slāpē troksni.

4. Koraļļu rifi un mangrovju meži mehāniski sargā piekrastes iedzīvotājus no vētru izraisītiem plūdiem un cunami.

5. Putni, abinieki, zīdītāji un citi zvēri pārnēsā koku sēklas un ļauj tiem vairoties vietās, kuras saviem spēkiem šie koki nesasniegtu.

6. Ap 70 000 augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju sugu ir izmantotas pagātnē un tagadnē medikamentu radīšanai. Atklāts paliek jautājums, cik vēl izmantosim nākotnē.

7. No dabas nāk gan būvmateriāli, gan materiāli mēbeļu ražošanai.

8. Dažādu dzīvnieku un augu daļas lieto, lai radītu rotaslietas un dažādus krāšņumobjektus.

9. Kukaiņi, tārpi, citi ikdienā nemanāmi dzīvnieciņi, kā arī sēnes un baktērijas, kas dzīvo augsnē, spēj šajā augsnē izveidot tieši tādus fiziskos un ķīmiskos apstakļus, lai tur kaut kas varētu augt. Bez dzīvības augsne nebūs auglīga.

10. Kokvilna, vilna, lins, zīds un citas dabīgās šķiedras tiek izmantotas apģērba radīšanai.

Plānojot jebkuru darbu, pirkumu vai veselu nozari, cilvēki rēķina, cik tas izmaksās un vai varēs atļauties kāroto. Līdzīgi būtu jābūt ar dabu, jo ikdienā esam pilnīgi atkarīgi no tās, neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā sistēma un kādā politiskā iekārtā dzīvojam. Tad, kad gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, ļaudis sapratīs, cik ļoti mēs nevaram iztikt bez citām sugām, tad arī cilvēki sāks jebkuru nozari plānot, primāri domājot par to, kāda būs konkrēto darbību ietekme uz dabu.