Dziesmu svētku vēsture: 10 zīmīgi, interesanti, jestri un skumji aizvadīto gadu brīži
foto: no Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva (Imants Prēdelis, Uldis Pāže), Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma un žurnāla Atpūta.
Kultūra

Dziesmu svētku vēsture: 10 zīmīgi, interesanti, jestri un skumji aizvadīto gadu brīži

Sandris Metuzāls

Jauns.lv

Latvija ir piedzīvojusi jau 25 Dziesmu un deju svētkus, un tikai daži mēneši mūs šķir no nākamajiem.

Dziesmu svētku vēsture: 10 zīmīgi, interesanti, je...

Svētki ar goda mielastu

V Vispārējie latviešu dziesmu svētki. 1910.

foto: no Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva (Imants Prēdelis, Uldis Pāže), Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma un žurnāla Atpūta.
1910. gada Dziesmu svētku plakāta autors bija izcilais latviešu mākslinieks Janis Rozentāls.
1910. gada Dziesmu svētku plakāta autors bija izcilais latviešu mākslinieks Janis Rozentāls.

Pirmajās desmitgadēs neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa bija goda mielasts, kas parasti norisinājās svētku beigās. Vērienu varētu apskaust pat mūsdienu restorāni – piemēram, IV Dziesmu svētku mielastā piedalījās 1300 viesu. 1910. gada svētkos gan viesu tik daudz nebija, toties balle norisinājās nule atjaunotajā Rīgas Latviešu biedrības namā līdz pat rīta gaismai.

Paši svētki norisinājās pie dzelzceļa Stabu ielas tālākajā galā īpaši būvētā paviljonā, kur varēja satilpt 10 000 skatītāju. Interesanta detaļa – patiesībā svētkiem vajadzēja notikt piecus gadus ātrāk, taču tiem kāju priekšā aizlika krievu-japāņu karš un 1905. gada revolūcija.

Nākamā lapa: Kungu svētki