VIDEO: leģionāru piemiņas gājiens noslēdzies
Leģionāru piemiņas gājiens šorīt Rīgā no Sv.Jāņa baznīcas sākās bez saspīlējuma un citus gadus redzētie pasākuma pretinieki tur nebija manāmi.
Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Jānis Eglīts, Egils Helmanis un citi.
Gājiena dalībniekiem bija daudz Latvijas un citu Baltijas valstu karogu, bet no vairākiem plakātiem tika sludināta vēsts: "Nē - nacismam, nē - komunismam, nē - okupācijas varām, jā - brīvai Latvijai!"
Leģionāru piemiņas gājiens Rīgā
Leģionāru piemiņas gājiens piektdien Rīgā kopumā aizritēja mierīgi, tomēr pie Brīvības pieminekļa izcēlās vairāki tradicionāli novērojami konflikti starp pretēji domājošajiem, ...
Gājiena dalībnieku pretiniekus, pat ja tādi ir atnākuši, īpaši manīt nevarēja. Vietām ir dzirdamas diskusijas par vēstures jautājumiem, bet vairāk starp "vienas nometnes" pārstāvjiem. Pasākuma norises vietā ir ļoti daudz žurnālistu, policistu un gājiena rīkotāju nolīgtās apsardzes firmas darbinieku.
Kopumā gājienā devās vairāki simti cilvēku.
Pirms gājiena, piemiņas dievkalpojumā Doma baznīcā piedalījās aptuveni 300 cilvēku.
Starp viņiem bija arī daži politiķi, piemēram, Rīgas domes deputāti no "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas Ieva Holma un Jurģis Klotiņš.
Dievkalpojumā piedalījās dažāda gadagājuma cilvēki. Gan pulcēšanās pirms dievkalpojuma, gan dievkalpojums un pulcēšanās gājienam notika bez starpgadījumiem.
Leģionāru piemiņas pasākumi pie Brīvības pieminekļa
Ap Brīvības pieminekli patlaban dežūrē liels skaits likumsargu, no kuriem daļa izveidojuši tā dēvēto "dzīvo ķēdi", ierobežojot piekļuvi piemineklim no ...
Ap Brīvības pieminekli iepriekš dežūrēja liels skaits likumsargu, no kuriem daļa izveidojuši tā dēvēto "dzīvo ķēdi", ierobežojot piekļuvi piemineklim no Vecrīgas puses. Likumsargi Brīvības pieminekļa laukumā pusstundu pirms gājiena dalībniekiem bija ielaiduši aptuveni 30 cilvēkus, kuri rokās tur Latvijas karogus, veidojot sava veida karogu aleju.
Uz Aspazijas bulvāra stāv pieci SIA "Rīgas satiksmes autobusi" ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Rīgas Pašvaldības policijas, kā arī Valsts policijas transports redzams visapkārt Brīvības piemineklim.
Kāds jaunietis klātesošajiem dala lapiņas ar uzrakstu "Latvieši, kāpēc atbalstām krievus?".
Kā ziņots, Rīgā piektdien notiks tradicionālie biedrību "Daugavas Vanagi" un "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkotie leģionāru piemiņas pasākumi.
Biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pieteikusi gājienu ar aptuveni 100 dalībniekiem. Gājiens sāksies ap plkst.11 pie Rīgas Sv.Jāņa baznīcas, turpināsies pa Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un noslēgsies pie Brīvības pieminekļa.
Savukārt biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" ir pieteikusi sapulci Brīvības pieminekļa laukumā no plkst. 7 līdz 13. Plānots, ka tajā piedalīsies 20 cilvēki.
Rīgas domē pieteikts bija vēl viens, biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja", plānots pasākums. Taču dome tam piemēroja ierobežojumus, un vēlāk tas tika atcelts pavisam.
16. marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
