Koalīcijas partneri neatbalstīs LRA prasīto ekonomikas ministra Ašeradena demisiju

Zaļo un zemnieku savienība kā koalīcijas partija neatbalstīs un balsos pret šo ierosinājumu, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš norādīja, ka pēc iedzīvotāju paustā satraukuma par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu ZZS frakcijā bija saruna ar Ašeradenu, kurā ministrs iezīmēja risinājumu šai situācijai. Tāpat arī lauksaimniekus pārstāvošās biedrība "Zemnieku saeima" paziņojusi, ka vairs nevēlas prasīt Ašeradena demisiju, uzsvēra politiķis.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks pagājušajā nedēļā uzklausīja Ašeradenu, kurš izklāstīja savu redzējumu par risinājumu OIK problēmām. Politiķis norādīja, ka viņš neatbalsta Ašeradena demisijas pieprasījumu.

Kā ziņots, LRA pēc tikšanās ar Ašeradenu un viņa risinājumu uzklausīšanas attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samazināšanu nolēmusi tomēr virzīt parlamentā pieprasījumu par ministra demisiju. Kā aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā, šodien attiecīgais pieprasījums tiks iesniegts Saeimas Prezidijā.

Ekonomikas ministra risinājumi elektrības rēķinu samazināšanai, kas tika prezentēti tikšanās laikā ar LRA frakciju, faktiski ietvēra maksājumu sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem - tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus, norāda LRA pārstāvji.

Kā apgalvo LRA, tāpat ministrs iesniedzis redzējumu attiecībā uz lauksaimnieku un zemnieku situācijas daļēju risināšanu, taču tas neattiecas uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām. LRA pārstāvji sarunā secinājuši, ka ministrs negarantē, ka uzņēmējiem, zemniekiem un lauksaimniekiem, saņemot elektrības rēķinus par februāri, tajos vairs nebūs līdzšinējais sadārdzinājums, ko veido obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētie maksājumi par jaudu.

Tāpat Ašeradens neesot varējis sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt ST tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek "nemainīgs un nekustināms" līdz 2022.gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022.gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.

Politiskajam spēkam pieejamā informācija liecinot, ka Valsts kase ir aizdevusi līdzekļus AS "Augstsprieguma tīkls", lai atpirktu akcijas no SIA "Itera Latvija", proti, [Jura] Savicka, AS "Conexus Baltic Grid" un citiem, kas liek domāt, ka šis pirkums tiešā vai netiešā veidā atspoguļosies patērētāju rēķinos par gāzi vai elektrību. "Ministrs gan negribīgi, bet tomēr bija spiests atzīt, ka tā tas arī notiks," norādīja LRA pārstāvji.

Kā ziņots, jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju iepriekš aktualizējās pirms divām nedēļām saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu pieaugumu daļai iedzīvotāju OIK sistēmas dēļ.

Pēc tam Ekonomikas ministrijā (EM) notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem izdevās rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai, žurnālistiem sacīja Ašeradens.

Viņš norādīja, ka līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi. Efektivitātes kritērijs būs zināms trīs nedēļu laikā pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktā priekšlikumu izteikšanas perioda.