Finanšu ministre: Jāizvērtē FKTK regulējums finanšu sektora sankciju novērtēšanā
Būtu jāveic audits par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) regulējumu finanšu sektora sankciju novērtēšanā, šodien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Finanšu ministre valdības pārstāvjus informējusi par aktuālo situāciju finanšu jomā. Mediju pārstāvjiem viņa atzina, ka kopš sestdienas, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja savu lēmumu par AS "ABLV Bank", situācija finanšu sektorā joprojām ir stabila.
"Situācija pārējās bankās ir stabila, turklāt FKTK turpina novērot situāciju un kontrolē, vai nenotiek izmaiņas banku izejošajos maksājumos, klientu struktūrā utt.," pauda ministre.
Tāpat FKTK strādā, lai nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Tas būtu jāsāk darīt no 7.marta, bet FKTK plāno to sākt ātrāk.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, viņa aicinās Saeimu kā FKTK pārraugu veikt iestādes auditu, ko varētu uzticēt Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, kura šī darba veikšanai varētu piesaistīt neatkarīgus ekspertus, piemēram, starptautisku institūciju vai auditoru.
"Audita veicējam jābūt prasmēm novērtēt atsevišķu specifisku lietu, proti, kā FKTK līdz šim piemērojusi Eiropas Savienībā un ārpus tās esošu atšķirīgu regulējumu sankciju novērtēšanā," skaidroja finanšu ministre.
Ministre atkārtoja iepriekšējās dienās teikto, ka pagaidām nav objektīvu iemeslu mainīt FKTK vadību. Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka sabiedrības bažas par FKTK darbu varētu noņemt neatkarīgs iestādes darbības audits.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas "ABLV Bank" klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus "ABLV Bank" varot nodrošināt.
Vienlaikus "ABLV Bank" paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
